Lai straujāk kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un ekonomisko labklājību, ņemot vērā pēdējo gadu ārkārtīgi straujās ģeopolitiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi “Informatīvo ziņojumu par Latvijas ekonomikas attīstību”, kurā ir formulēta Latvijas izaugsmes stratēģija – mērķi, prioritātes un rīcības virzieni.
Kādēļ šī stratēģija ir tapusi? Jaunā izaicinājumu pilnā situācija Latvijas un visas Eiropas ekonomikā liek arī valdībai paraudzīties uz lietām no jauna. Iepriekšējos gados valsts ekonomiskā politika netika mērķtiecīgi realizēta, kas pakāpeniski Latviju noveda pie atpalicības iepretim mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Taču es esmu pārliecināts, ka mums ir ievērojams potenciāls, kura atbrīvošanai ir nepieciešams konkrētu pasākumu kopums vairākos virzienos – finansējuma nodrošināšanā uzņēmējdarbības un eksporta paplašināšanai, cilvēkkapitāla attīstīšanā, birokrātijas mazināšanā, vietējo uzņēmumu attīstīšanā un paplašināšanā, ārvalstu investīciju piesaistē, inovāciju un modernāko tehnoloģiju veicināšanā. Un, protams, Latvijai kā jau šobrīd vienai no zaļākajām Eiropas valstīm ir jāizmanto savs potenciāls atjaunojamās enerģijas, ūdeņraža tehnoloģiju, bioekonomikas jomās, kļūstot gan par elektroenerģijas neto eksportētāju, gan līderi zaļo tehnoloģiju attīstībā.
Šī stratēģija nav pabeigts, akmenī iecirsts dokuments, bet drīzāk aizsākums diskusijai. Ziņojuma izstrādes mērķis ir rosināt publiskas debates gan Saeimā, gan plašākā sabiedrībā par Latvijas ekonomikas attīstības izaicinājumiem un valsts izaugsmes prioritātēm, ko tālāk jau izmantot, plānojot valsts budžetu un ārvalstu finanšu atbalsta programmu ieguldījumus. Pēc Saeimas debatēm pārskatīsim un aktualizēsim Valdības rīcības plānu. Ziņojums būs ikgadējs – to redzam kā pamatu reizi gadā precizēt valdības prioritāros darbus atbilstoši aktuālajai situācijai pasaules un Latvijas ekonomikā.
Izstrādājot šo stratēģiju ņemti vērā arī citi jaunākie un aktuālākie pētījumi – OECD, FICIL, Latvijas Bankas, LTRK, Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER).
Ir piesaukti dažādi scenāriji Latvijas attīstībai – Gurdenā Latvija, Baltijas tīģeris, Ziemeļvalstu tīģeris u.c. Manā skatījumā nosaukumam nav nozīmes. Latvijai ir jākļūst par ekonomiskās izaugsmes līderi Baltijā un plašākā reģionā. Mums ir jākļūst par pievilcīgāko vietu investīcijām starp mūsu kaimiņvalstīm, par vietu, kur investori skaidri redz lielāko investīciju atdevi un nākotnes perspektīvas.
Mūsu piedāvātās stratēģijas mērķis ir nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu, līdz 2035. gadam panākot Latvijas IKP apjomu 83 miljardu EUR apmērā. To galvenokārt plānots sasniegt, ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – no 60% no ES vidējā rādītāja 2023. gadā līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā.
Lai skaitliski panāktu, ka tuvāko 10 gadu laikā Latvijas IKP apmērs dubultojas, ir:
- jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās;
- nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus - vismaz 900 tūkst. nodarbināto;
- jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums vismaz līdz 80% no IKP;
- jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25 % apmērā no IKP;
- produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu Latvijas iedzīvotājiem līdz 3 200 EUR.
Kā to panākt? Latvijas attīstībai fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, digitalizāciju, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanu, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas – panākot valsts izcilību zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas nozarēs.
Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai. Jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas ekonomikā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Atveseļošanas fonda, investīcijām, sniegs būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, kas savukārt nodrošinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un eksporta apjoma palielināšanos. Vienlaikus nepieciešams palielināt konkurenci komercbanku sektorā, panākot būtisku kreditēšanas apjoma pieaugumu.
Pirms es pāreju pie konkrētu rīcības virzienu, prioritāšu un nozīmīgāko darbu apraksta, gribu nedaudz raksturot Latvijas ekonomisko situāciju starptautiskā salīdzinājumā un galvenos izaicinājumus saistībā ar produktivitātes veicināšanu. Domāju, ka mēs bieži vien nenovērtējam sasniegto kopš atguvām neatkarību un pārlieku fokusējamies uz negatīvo, kas savukārt dažkārt “atbaida” investorus. Kā rāda dažādi starptautiskie salīdzinājumi, kopumā Latvija pēc ekonomiskās attīstības līmeņa ir pasaules līderos jeb tuvu tiem. Kopš 2000. gada Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis gandrīz piecas reizes, ierindojot Latviju starp pasaules valstīm ar augstiem ienākumiem. Latvijā ir stabila makrovide un labi kredītreitingi.
Gribētu uzsvērt, ka mēs ievērojam un ievērosim starptautiskās saistības, kas kalpo par pamatu mūsu uzņēmējdarbības attīstībai. Panāktais makroekonomiskās stabilitātes līmenis Latvijā ir nozīmīgs nosacījums ekonomikas noturībai pret ārējiem un iekšējiem šokiem. Pēdējos gados Latvija ir piedzīvojusi veselus trīs šokus – banku sektora pārorientāciju jeb t.s. kapitālo remontu, Covid-19 krīzi, kā arī Krievijas kara Ukrainā radīto krīzi. Taču mēs tos esam veiksmīgi pārvarējuši, pierādot, ka mūsu ekonomika ir noturīga un gatava dažādiem satricinājumiem, bet uzņēmēji – elastīgi un gatavi pārorientēties. To apliecina arī EK veidotais t.s. “Makroekonomiskās nelīdzsvarotības rādītāju saraksts”.
Lai arī Latvijā ir vērojams izmaksu konkurētspējas spiediens tomēr ar to saistītie makroekonomiskie riski ir ierobežoti. Par to liecina Latvijas eksporta tirgus daļas ilgtermiņa dinamika, kas joprojām ir pozitīva.
Produktivitātes dinamika Latvijā pēdējās desmitgadēs ir bijusi visai strauja un pārsniegusi attīstīto valstu vidējos pieauguma tempus. Taču tas nav bijis pietiekami straujš, lai sasniegtu mūsu kaimiņus, kas atstāj ietekmi gan uz kopējo ekonomisko attīstību, gan valsts budžeta ieņēmumiem.
Pašreiz Latvijas produktivitātes līmenis ir nedaudz virs 40 tūkstošiem EUR uz vienu strādājošo gadā. Ja mums tagad būtu kaut vai tikpat augsta produktivitāte kā Igaunijā, tad Latvijas IKP būtu par gandrīz 20% lielāks. Tas nozīmē, ka budžeta ieņēmumi būtu par gandrīz 3 miljardiem lielāki nekā tagad – kas nozīmē papildus finansējumu tautsaimniecības attīstībai, valsts drošībai un iedzīvotāju sociālajām garantijām.
Uzņēmumu darbības rezultātu mikrodatu analīze gan liecina, ka produktivitātes līmenis starp uzņēmumiem vienas nozares ietvaros ir būtiski atšķirīgs. Dati liecina, ka atsevišķos uzņēmumos Latvijā produktivitātes līmenis jau pārsniedz ES vidējos rādītājus – lauksaimniecībā, enerģētikā, ieguves rūpniecībā.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka izvērtējot valsts atbalsta piešķiršanu noteiktam uzņēmumam, ir nepieciešams mērķētāks valsts atbalsts tieši produktivitātes veicināšanai. Šajā sakarā ir jāievieš Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” piedāvātā metode uzņēmumu atlasei valsts atbalsta sniegšanai, vērtējot vai uzņēmums ir spējīgs nodrošināt augstāku produktivitāti maksājot augstāku vidējo atalgojumu un solot to kāpināt, kā arī analizējot tā eksportspēju, piederība ekosistēmai, u.c.
Lai uzlabotu produktivitātes un konkurētspējas analīzi, Ekonomikas ministrija ir izveidojusi konsultatīvu institūciju – Latvijas Produktivitātes padomi, kuras funkcija ir sniegt priekšlikumus par darbības virzieniem konkurētspējas un produktivitātes attīstības politikas jomā balstoties uz sadarbību ar jau minēto Latvijas Universitātes domnīcu LV PEAK. Sadarbības ietvaros LV PEAK katru gadu sagatavo Latvijas produktivitātes ziņojumu un organizē produktivitātes dialogus.
Valsts konkurētspējas komisija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju uzsāks pētījumu par Latvijas lielākajiem eksportējošajiem un inovatīvajiem uzņēmumiem. Pētījums paredz identificēt šo uzņēmumu galvenos izaicinājumus, kā arī precizēt konkrētas vajadzības, lai veicinātu uzņēmumu turpmāku izaugsmi un konkurētspēju nacionālā un starptautiskā mērogā. Pētījuma rezultātus izmantos, lai uzlabotu esošās Ekonomikas ministrijas programmas vai izstrādātu jaunas.
Būtiski ir aktīvi strādāt arī pie ārvalstu investīciju piesaistes, plaši reklamējot Latvijas uzņēmējdarbības vides salīdzinošās priekšrocības, kā arī nodrošinot īpašu apkalpošanu lielajiem investīciju projektiem. Ar gandarījumu gribētu uzsvērt, ka Ministru prezidentes vadībā jau sākusi darboties Lielo investīciju projektu padome atjaunotā sastāvā un ar jaunām funkcijām, kuras galvenais uzdevums ir nolīdzināt ceļu un novērst šķēršļus gan ārvalstu investīciju, gan mūsu pašu uzņēmumu eksporta projektiem. Pirmā padomes sanāksme jau ir notikusi, un ar gandarījumu varu uzsvērt, ka iezīmējušies jau ap 80 aktuālie investīciju projekti ar investīciju apjomu katrā projektā virs 10 milj. EUR. Daudzu projektu paredzamais investīciju apjoms ir arī virs 100 milj. EUR. Savukārt to kopējā summa ir virs 10,4 miljardiem EUR. Daudzi projekti šajā pirmajā sanāksmē tika izskatīti jau detalizēti.
Gribu uzsvērt, ka Lielo investīciju padomes efektīvs darbs jau par sevi ir milzīgs solis birokrātisko šķēršļu mazināšanai Latvijā. Valdība visaugstākajā iespējamajā līmenī padomes ietvaros pieņem lēmumus un dod skaidrus uzdevumus ierēdniecībai. Un mēs padomes darbu vēl vairāk pilnveidosim, tajā plašāk iesaistot gan biznesa organizācijas, gan pašvaldības. Tā kļūs par centrālo vietu biznesa šķēršļu apzināšanā un investīciju projektu veicināšanā Latvijā.
Ārkārtīgi svarīgi arī stiprināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu, koncentrējoties uz tās nosaukumā ietvertajām prioritātēm, kā arī veicināt Latvijas ārējo ekonomisko interešu pārstāvniecību.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus ir jāmainās tautsaimniecības nozaru struktūrai salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju par labu nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību. Ekonomikas transformācijai būtiska loma nākamajos gados būs uzņēmumu klasteru un piegādātāju veidošanai ap produktiem un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību. Aizvien biežāk saskarsimies ar augstas pievienotās vērtības starpnozaru produktiem, kuru radīšanai nepieciešama dažādu jomu profesionāļu sinerģiska sadarbība. Virzība uz klimatneitralitāti prasīs ieguldījumus, tādēļ valsts budžeta iespēju robežās sniedzams atbalsts iedzīvotājiem ar zemāku rocību un jo īpaši energointensīviem ražošanas uzņēmumiem pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.
Ņemot vērā augstāk minēto, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, esam noteikuši 5 galvenos prioritāros rīcības virzienus:
- produktīvās izaugsmes veicināšana, sniedzot atbalstu uzņēmumu produktivitātei un konkurētspējai, inovāciju sistēmu un digitalizācijas attīstībai;
- klimata pārmaiņas un ieguldījumi zaļās infrastruktūras attīstībā;
- reģionāli sabalansēta izaugsme;
- ieguldījumi cilvēkkapitālā, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pilnveidošanai, un darbaspēka efektīvāka izmantošana;
- modernas infrastruktūras un pieejamo mājokļu attīstības veicināšana;
- finanšu pieejamības nodrošināšana, tostarp komercbanku kreditēšanas aktivizēšana, bez kuras uzņēmējdarbības sekmīga attīstība nav iespējama. Mēs panāksim, lai tās daudz lielākā apjomā kreditētu Latvijas tautsaimniecību. Es uzskatu, ka jau vistuvākajā laikā ar Latvijas komercbanku sektoru ir jāpanāk vienošanās, ka kreditēšanas apjoms ik gadu tiks kāpināts par 10-15%, kas nozīmē 1,2 - 2 miljardu eiro lielas papildus ikgadējās investīcijas Latvijas ekonomikā!
Mums arī pilnā apjomā jāizmanto nebanku kreditēšanas, fintech jomas sniegtās iespējas finansējuma piesaistē Latvijas uzņēmējdarbības veicināšanā. Fintech nozarei ir milzīgs potenciāls attīstībai un Ekonomikas ministrija kopā ar Latvijas banku uzņēmusies aktīvu vadību, piemēram, kripto aktīvu izmantošanas iedzīvināšanai mūsu ikdienā
Tālāk raksturošu pārējos no manis nosauktajiem virzieniem.
Konkurētspējīga uzņēmējdarbība un produktivitātes paaugstināšana tiks veicināta, novirzot resursus uzņēmumu attīstībai un modernizācijai, jaunu biznesa ideju īstenošanai, sniedzot atbalstu uzņēmumu konkurētspējai, inovāciju sistēmu un digitalizācijas attīstībai, kā arī mazinot birokrātiju un digitāli transformējot publisko pārvaldi.
Kā nozīmīgākie darbi konkurētspējīgai uzņēmējdarbībai un produktivitātes paaugstināšanā ir minami:
- mērķtiecīga drošības industrijas attīstība - atbalsts duālas nozīmes produktu ražošanai Latvijā - elektronikas, ķīmijas, vides tehnoloģiju u.c. nozaru zināšanas un idejas valsts drošības stiprināšanā;
- valsts kapitālsabiedrību potenciāla veicināšana – atceļot ierobežojumus startēt eksporta tirgos un eksporta tirgu apgūšanai; nodrošinot resursu piesaisti caur kapitāla tirgus instrumentiem, investīcijas pētniecībā un inovācijās;
- uzņēmējiem kritisko lēmumu ātra pieņemšana - digitāli transformēti publiskās pārvaldes procesi, investīcijas digitālo risinājumu izstrādei.
Kopumā konkurētspējīgas uzņēmējdarbības un produktivitātes jomā ALTUM īsteno 42 atbalsta programmas. ALTUM portfelis aug gan pēc apjoma, gan darījumu skaita un kopējais portfelis pārsniedz 1,1 miljr. EUR.
Nosaukšu dažus no atbalsta instrumentiem.
Investīciju fonds, kura mērķis ir sniegt ieguldījumu komerciālas ievirzes pētījumu īstenošanai. Pieejamais finansējums 252,6 milj. EUR. Jāatzīmē, ka šobrīd Investīciju fonda ietvaros ir pārsniegti prognozētie rezultāti, radot vairāk nekā 1000 labi apmaksātas darba vietas reģionos, nodrošinot eksporta apjomu 207,3 milj. EUR gadā un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 14 milj. EUR gadā. Šobrīd notiek 3.kārtas atlase un projektu vērtēšana. Salīdzinājumā ar pirmajiem projektiem, tagad fonda atbalstam ir paaugstinātas prasības – tiem ir jābūt projektiem ar augstu pievienoto vērtību. Mūsu mērķis ir atbalstīt uzņēmumus ar vislielāko potenciālo, un jau tagad tie ir pavisam cita līmeņa uzņēmumi un idejas, kas parādās šajos projektu pieteikumos.
Atbalsts jaunu produktu izstrādei – pieejamais finansējums 184 milj. EUR. Mērķgrupa – MVU, lielie komersanti, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas. Jomas – meža nozare, IKT, farmācija, viedie materiāli u.c. Šobrīd notiek projektu īstenošanu. Jauni, digitāli, zaļi produkti - notiek finansējuma saņēmēja vērtēšana.
Svarīgi uzsvērt, ka mēs esam sākuši darīt to, kas līdz šim pilnībā izpalika – finansēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Tagad mazajiem uzņēmumiem, jo īpaši reģionos, ir pieejams ļoti izdevīgs līdz 100 000 eiro liels Altum aizdevums biznesa uzsākšanai vai paplašināšanai.
Kopumā pāris mēnešu laikā saņemti jau šādi 625 pieteikumi ar aizdevuma summu 22 milj. EUR. No pieteikumiem mazāk kā ir 30% no Rīgas un Rīgas reģiona, pārējie ir no Latvijas novadiem - 23% ir no Vidzemes, 17% ir no Kurzemes, 16% no Latgales, 13% no Zemgales. Vidējā pieprasītā aizdevuma summa 35 tūkstoši EUR un plaši pārstāvētas daudzas nozares- graudkopība, lopkopība, būvniecība (ceļi, ēkas), izmitināšana, ēdināšanas, mēbeļu, namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanas nozare u.c. Secināms, ka ALTUM samazinot nodrošinājuma prasības aizdevumiem līdz 100 000 eiro, īpaši Latvijas reģionos būtiski tiek stimulēta MVU kreditēšana. Kopā līdz gada beigām plānots izsniegt ap 50 miljonu šāda veida kredītus.
Tikai viens konkrēts piemērs.
SIA ZeTopo, aizdevuma summa 21 160 EUR, Talsu novads
Bezpilota industriālā lidaparāta ar lāzera skeneri iegāde.
Projektā iegādātās iekārtas pielietojums ir ļoti plašs. To var pielietot ne tikai saules enerģijas analīzes veikšanai un topogrāfiju izgatavošanai, bet arī ģeodēzisko darbu veikšana, ka piemēram, karjeru un materiālu tilpumu aprēķināšanai, ēku, tiltu un citu būvju monitoringam būvniecības laikā, ēku skenēšanai fasāžu atjaunošanas vai siltināšanas projektēšu darbiem u.c. būvniecībā nozīmīgiem darbiem.
Aizdevumi MVU produktivitātei - pieejamais finansējums 153,2 milj. EUR. Atbalstāmās darbības – inovatīvu produktu izstrādei pētniecībai un attīstībai, digitalizācijai. Pieejams no 2024.gada 2. ceturkšņa.
Tiek izstrādāts jauns atbalsta pasākums “Komplekss atbalsts jaunu darba vietu radīšanai uz eksportu orientētiem komersantiem”, kuras ietvaros komersantiem būs iespēja saņemt aizdevumu ar kapitāla atlaidi. Tāpat plānots izstrādāt budžeta neitrālu finanšu instrumentu – aizdevumi ar kapitāla atlaidi.
Es uzskatu, ka kopumā ir jāvirzās uz budžeta neitrālu pasākumu maksimālu ieviešanu uzņēmējdarbības atbalsta finansēšanā. Šajā virzienā mums jau ir izveidojušās labas iestrādes tā sauktajā lielo pasākumu finansēšanā, kur valdība jau piešķīrusi atbalstu, piemēram, Pasaules rallija čempionāta posma vai Eiropas basketbola čempionāta organizēšanai. Katrs valsts ieguldītais eiro šeit atmaksājas ar uzviju – caur PVN ieņēmumiem, tūrismu, nakšņošanu, ēdināšanu.
Birokrātijas mazināšanai esam uzsākuši darbības, lai uzlabotu nekustamā īpašuma attīstīšanu. Tāpat ir vērts atzīmēt, ka Latvijā darbojas "zaļā koridora" iniciatīva, kas sniedz iespēju investīciju projektos prioritārajās jomās saņemt noteiktus valsts iestāžu pakalpojumus paātrinātā kārtībā un termiņā. Prioritāro projektu statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem, kuru paredzētais investīciju apjoms sastāda 660 milj. EUR.
Mēs pastāvīgi strādāsim pie tā, lai šis zaļais koridors paliek zaļš un ātrs. Šeit ir jānovērš pēdējie palikušie šķēršļi. Paldies Saeimai, ka tā šobrīd strādā, lai līdz ar pēdējiem likuma grozījumiem tas attiektos arī uz Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem.
Godīgas konkurences vides nodrošināšana ir uzskatāma par būtisku elementu valsts konkurētspējas veicināšanā. Tāpēc proaktīvi tiek reaģēts uz tirgus nepilnībām, nodrošināta efektīvāka tirgus dalībnieku konkurence sabiedrībai nozīmīgos pakalpojumos. Konkurences politikas pilnveidošanā ir izvirzīti vairāki pasākumi, tādi kā padziļinātas tirgus izpētes un preventīvie pasākumi pārtikas mazumtirdzniecības, veselības, komercbanku, publiskā sektora IT sistēmu, elektronisko sakaru tīklu jomās, u.c.
Vienlaikus es uzskatu, ka līdz šim no Konkurences padomes puses varbūt ir pietrūkuši konkrēti risinājumi konkrētiem konstatētajiem faktiem. Piemēram, tika veids ilgstošs pētījums par pārtikas cenām mazumtirdzniecībā, kura rezultātā tika konstatēta vietējo pārtikas ražotāju diskriminācija iepretim ārvalstu ražotājiem. Valdība jau uzdevusi Konkurences padomei nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem šīs situācijas novēršanai. Kopumā Konkurences padomei ir jāspēj ātrāk un caurskatāmāk pieņemt uzņēmumu attīstībai svarīgus lēmumus, jo īpaši, ja tas attiecas uz Latvijas biznesa vai iedzīvotāju tiesību aizskārumu. biznesam.
Klimata pārmaiņas un ieguldījumi zaļās infrastruktūras attīstībā tiks veicināti, sekmējot enerģētisko neatkarību un īstenojot ambiciozus atjaunojamās enerģijas projektus. Zaļais kurss prasīs lielus finansiālus ieguldījumus un būs darbietilpīgs process, vienlaikus tas var radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas un konkurētspējas priekšrocības.
Nozīmīgākie darbi, kas veicinās eksporta potenciālu zaļās infrastruktūras attīstībā ir:
- ūdeņraža tehnoloģiju attīstīšana un ražošana - nulles emisiju tehnoloģijas - «zaļais ūdeņradis» un no tā iegūtu ķīmisko savienojumu ražošana. Jaunas eksporta nišas - amonjaks, sintētiskās transporta degvielas, mākslīgais metāns, u.c. ķīmiskas vielas; Šīs jomas attīstībā paredzētās investīcijas sasniedz pat 3 miljardus eiro.
- t.s. net zero emisiju stratēģija, ko ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un zinātniekiem izstrādās Ekonomikas ministrija paredzēs veicināt gan zaļā ūdeņraža un no tā iegūtu ķīmisko savienojumu ražošanu, gan arī atbalstu ostu infrastruktūrai un citai ar ūdeņraža ekosistēmu saistītai ražošanai. Lai zaļo ūdeņradi būtu iespējams saražot, nepieciešams paātrināt vēja enerģijas attīstību, tajā skaitā jūrā.
- atkrastes vēja projekts ELWIND - Latvijas un Igaunijas kopīgais atkrastes vēja projekts ELWIND - jauna vērtību ķēde, kura balstās uz pieejamu, ekonomiski izdevīgu un zaļu enerģiju; paredzamās investīcijas – 1 miljards eiro.
- enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstīšana un ražošana - atjaunojamās enerģijas pieejamība salīdzinājumā ar konvencionālām enerģijas iegūšanas metodēm ir svārstīga. Globālajā tirgū ir liels potenciāls saražotās enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām. Potenciālās investīcijas šajā virzienā varam lēst uz daudziem simtiem miljoniem eiro. Viens konkrēts jau zināms uzņēmums šeit gatavs investēt ap 500 miljoniem eiro.
Tāpat nozīmīgi ir turpināt pasākumus energoefektivitātes atbalstam. Šobrīd tiek īstenotas programmas, kuru galvenais uzdevums ir ierobežot gan primāro energoresursu, gan enerģijas galapatēriņa pieaugumu un nodrošināt enerģijas patēriņa samazināšanos. Šajā jomā mēs strādājam pie jauniem finansējuma veidiem. Šo problēmu nav iespējams risināt tikai ar ES struktūrfondu palīdzību. Es uzskatu, ka daudzīvokļu ēku siltināšana būtu īstā vieta, kur piesaistīt modernus finanšu risinājumus.
Reģionāli sabalansēta izaugsme tiks veicināta, sekmējot labi apmaksātu darba vietu un globāli konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi, nodrošinot reģionālo centru savienojamību un pieejamus kvalitatīvus publiskos pakalpojumus.
Pašvaldībām un reģioniem svarīgu jautājumu risināšanā nepieciešams iesaistīt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju un ekonomisko un sociālo partneru. Pašvaldībām jākļūst daudz aktīvākām ekonomiskās vides uzlabošanas jomā un nepieciešamo pasākumu īstenošanā. Ir nepieciešams finansiāli motivēt pašvaldības jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju skaita pieaugumam.
Runājot par uzņēmējdarbības attīstību reģionos – ir daudz aktīvāk jāsadarbojas valsts institūcijām un pašvaldībām. Protams, šajā ziņā ir labi piemēri, taču ir arī ne tik labi. LIAA, citām valsts institūcijām un pašvaldībām ir jāstrādā plecu pie pleca investīciju piesaistē un vietējo uzņēmumu atbalstā, koordinēti veicinot katras Latvijas pašvaldības attīstību un investīciju piesaisti.
Nozīmīgākie darbi:
- industriālo parku attīstīšana Latvijas reģionos - instrumenti industriālo teritoriju attīstībai, industriālo pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšanai, pievedceļu atjaunošanai vai ierīkošanai pie industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana;
- reģionu attīstībai būtisks virziens ir valdības uzsāktais kurss uz Latvijas ostu savienošanu ar reģionu biznesa parkiem, izmantojot Latvijas dzelzceļa tīkla potenciālu. Aprēķināts, ka iekšzemes industriālās teritorijas savienojot ar ostām, ikgadējais kravu pieaugums sasniegtu 3 miljonus tonnu. Tas vienlaikus nozīmēs atbalstu gan Latvijas dzelzceļam, gan ostām, gan reģionu centriem – Jelgavai, Jēkabpilij, Rēzeknei, Valmierai, Daugavpilij;
- vienota pakalpojumu pieejamības groza plānošana - atkarībā no apdzīvotības blīvuma nodefinēts visa spektra publisko pakalpojumu pieejamības standarts visā teritorijā, lai motivētu jaunās ģimenes izvēlēties savu dzīves vietu ārpus pilsētām, veicinot reģionu attīstību;
- ieguldījumi cilvēkkapitālā, ceļot izglītības kvalitāti un sabiedrības veselību, pilnveidojot pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas, darbaspēka efektīvākas izmantošanas, talantu un kvalitatīva darbaspēka piesaistes procesus.
Nozīmīgākie darbi:
- augsta līmeņa mākslīgā intelekta speciālistu sagatavošana - augstskolu konsorcijs, ārvalstu speciālistu piesaiste - vismaz 50 absolventu gadā;
- STEM zināšanu stiprināšana visos izglītības līmeņos - saturs, mācību materiāli, eksāmeni. STEM zināšanas kritiski svarīgas jaunu nozaru attīstībai, jo īpaši zaļajās tehnoloģijās;
- nākotnes darba tirgum atbilstoša darba likumdošana - grozījumi darba likumdošanā, lai to padarītu elastīgāku, modernāku un piemērotāku globālajām darba tirgus pārmaiņu tendencēm.
Tāpat cilvēkkapitāla pilnveidošanā būtiski ir uzlabot pieaugušo izglītību un plašāk iesaistīt uzņēmējus cilvēkkapitāla attīstības jautājumu risināšanā. Efektīvāka darbaspēka izmantošana tiks panākta, veicinot darbaspēka mobilitāti un mājokļu pieejamību, kā arī ar ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju plašāku iesaisti darba tirgū. Lai veicinātu darba devēju motivāciju investēt darbinieku mācībās, tiks nodrošinātas nozaru vajadzībās balstītas uzņēmumu darbinieku mācības, to skaitā mācības digitalizācijā, automatizācijā, robotizācijā u.c. Ir izstrādāta atbalsta programma, kuras mērķis ir sekmēt nozaru vajadzībās balstītas mācības – pieejamais finansējums 34,6 milj. EUR. Atbalsta apmērs - granti/nefinanšu atbalsts ar atbalsta intensitāti līdz 70%. Šobrīd notiek finansējuma saņēmēju vērtēšana.
Mūsu galvenais mērķis ir panākt, ka jau tuvākajos gados Latvijas darba tirgū ir 900 tūkstoši strādājošo, kas strādā labi apmaksātās, produktīvās darba vietās. Mums mērķtiecīgi jāvirzās uz priekšu dažādās jomās – labāk apmaksātām darba vietām ir jābūt stimulam mūsu tautiešiem atgriezties Latvijā, kas nozīmē virkni pasākumu reemigrācijas veicināšanai. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ salīdzinoši liela nodarbināto daļa strādā ēnu ekonomikā. Piemēram, parādnieki vai uzturlīdzekļu nemaksātāji pašlaik ir motivēti slēpt savus ienākumus, tāpēc ir jārada regulējums, lai palīdzētu šiem cilvēkiem iziet no ēnu ekonomikas.
Modernas infrastruktūras un pieejamo mājokļu attīstības veicināšana, mazinot birokrātiskos šķēršļus nekustamo īpašumu attīstībai, sekmējot ēku fonda atjaunošanu un atbilstību klimata neitralitātei, attīstot zemas īres mājokļu pieejamības tirgu un transporta infrastruktūru, kā arī plaši pieejamu sabiedriskā transporta pakalpojumu mobilitāti.
Šeit jāuzsver, ka pieejamas īres maksas mājokļi reģionos ir kritiski svarīgi gan uzņēmējdarbības attīstībai, gan pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai. Tādēļ ļoti svarīgi, ka Šā gada sākumā tika atrisināts jautājums par zemas īres maksas mājokļu programmas neattiecināmā PVN finansēšanu un aktivitāte programmas ietvaros aug. Jau ir apstiprināti 3 projekti – Valmierā, Jelgavā, Tukumā par kopā 254 mājokļu būvniecību, kuros būvdarbi sāksies nekavējoši. Līdz maija beigām paredzēts apstiprināt vēl vienu projektu par 60 dzīvokļiem Bauskā.
Turklāt nesen reģionos arī palielinātas valsts garantijas mājokļa būvniecībai vai iegādei ģimenēm. Proti, lai nodrošinātu kvalitatīvāku un plašāku mājokļu pieejamību ģimenēm reģionos, veiktas izmaiņas mājokļu garantiju programmā, kas ļauj saņemt garantiju mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Rīgai piegulošajiem novadiem līdz 50% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro (ja ģimenē viens bērns – līdz 30%, bet ne vairāk kā 30 000 eiro, ja divi bērni – līdz 40%, bet ne vairāk kā 40 000 eiro).
Paralēli tam nozīmīgākie darbi būvniecības un nekustamā īpašuma attīstīšanas nozarē:
- skaidra, prognozējama, ātra nekustamā īpašuma attīstīšana - sabalansētas investora un sabiedrības intereses. Nekustamā īpašuma attīstīšanas procesam jābūt vienotam, loģiski organizētam, secīgam un papildinošam;
- īres mājokļu tirgus attīstība - iedzīvotāju pirktspēja nav pietiekama, lai veidotu uzkrājumus mūsdienu prasībām atbilstoša mājokļa iegādei vai īrei;
- siltināšanas materiālu un ekoloģisku koka konstrukciju ēku ražošana - augstas kvalitātes siltināšanas risinājumi, lai ēku fonds 2050. gadā, atbilst klimatneitralitātes prasībām. Koka konstrukciju ēku ražošan un eksports CO2 mērķu sasniegšanai.
Ekonomikas ministrija uzņēmusies iniciatīvu panākt Latvijas nekustamā īpašuma tirgus konkurētspēju Baltijas valstīs, kāpinot privātās investīcijas mājokļos un uzņēmējdarbības infrastruktūrā. Ir izstrādāts rīcības plāns administratīva sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas procesos, aptverot teritorijas attīstības plānošanu, ietekmes uz vidi novērtēšanu, būvniecību, atmežošanu un atsevišķus īpašuma tiesību aspektus.
Nobeigumā gribu atzīmēt, ka tautsaimniecības modernizācijai pieejamais indikatīvais publiskais finansējums līdz 2027. gadam ir vairāk nekā 12 miljardi EUR, tai skaitā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums - ietver reformas un investīcijas – 2,1 mljrd. EUR, Kohēzijas politikas instrumenti - 4,2 mljrd. EUR apjomā, atbalsts lauksaimniekiem - kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros – 2,5 mljrd. EUR tiešmaksājumiem un 0,9 miljrd. EUR lauku attīstībai, cits ārvalstu finansējums 2,9 mljrd. EUR. Publiskais finansējums varētu tikt papildināts ar citiem valsts budžeta līdzekļiem, īstenojot uz rezultātu vērstu budžeta reformu.
Esmu pārliecināts, ka Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā balstot uz uzņēmējdarbībai maksimāli labvēlīgu vidi, modernajām tehnoloģijām, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, vidēja termiņa periodā Latvijai ir iespējas sasniegt šajā dokumentā nospraustos mērķus un izaugsmes tempus. Aicinu kopīgi strādāt pie šī mērķa sasniegšanas!