Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto IKP ātro novērtējumu šogad 2.ceturksnī IKP ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem). Savukārt, izslēdzot sezonāla rakstura svārstības, šī gada 2.ceturknī IKP bija par 3% lielāks nekā pirms gada.
Ekonomikas izaugsmi gada griezumā ir ietekmējuši vairāki faktori.
IKP kāpumu galvenokārt ietekmē apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs. Joprojām saglabājas stabils privātais patēriņš. Mazumtirdzniecības apgrozījums 2.ceturksnī bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Līdzīgi kā iepriekš, pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. To sekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums, kas attiecīgi sekmē arī privātā patēriņa pieaugumu.
Lēnāki kļūst būvniecības nozares pieauguma tempi. To ietekmē gan lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana, gan ES fondu investīcijas, kas ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs. Attiecīgi lēnāka izaugsme būvniecībā ietekmē arī kopējo investīciju pieauguma tempus, kas šogad ir lēnāki nekā pagājušajā gadā.
Savukārt, pieaugošā nenoteiktībā ārējā vidē – globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana un tā ietekme uz pasaules ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs ietekmē Latvijas eksporta iespējas. Apstrādes rūpniecībā aprīlī-maijā ražošanas apjomi palielinājās par 2,7% (pretstatus 2018.gada izaugsmei par 5,3%). Nedaudz saruka lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrādes – ražošanas apjomi. Tas ir cieši saistīts ar situāciju Lielbritānijā, kas Latvijas kokapstrādes nozarei ir lielākais noieta tirgus. Sākotnēji plānotā Lielbritānijas izstāšanās datuma tuvošanos rezultātā būtiski tika palielināti preču krājumi, bet pašlaik pieprasījums ir krietni ierobežots.
Tajā pašā laikā lielākajā daļā Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozaru ražošanas apjomi aug. Lielākie no tiem – elektrisko un optisko iekārtu ražošanā un metālapstrādē. Lēnāka ekonomikas attīstība ES ietekmē arī Latvijas tranzīta nozari. Šogad 2.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir būtiski samazinājušies kravu apjomi gan dzelzceļā (par 13,9%), gan ostās (par 10%).
Detalizētāku informāciju par 2.ceturkņā IKP Centrālās statistikas pārvalde publicēs pēc mēneša. Vienlaikus pašreizējās tendences liecina, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu būt 3% robežās.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Jānis Salmiņš
EM Analītikas dienesta vadītāja vietnieks