Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, 1.ceturksnī IKP bija par 1,4% mazāks nekā pirms gada. IKP dinamiku 1.ceturksnī ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs (par 3%) un samazinājums pakalpojumu nozarēs (par 2,6%).
Lai arī Covid-19 ietekme uz tautsaimniecību iezīmējās vien marta vidū, kopējā ekonomikas sabremzēšanās 1.ceturksnī nav pārsteigums. Jau pirms vīrusa izplatīšanās ierobežojumu ieviešanas ekonomika auga lēni. To ietekmēja dažādi iekšējie faktori – ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c., gan arī ārējie – globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnā izaugsme ES valstīs.
Kopš marta vērojams pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, Covid-19 ierobežošanas sekas uz iekšzemes pakalpojumu nozarēm, ierobežojumi starptautiskajā transportā, ceļotāju plūsmu apstāšanās, kā arī ietekme uz uzņēmumiem darbinieku pašizolēšanās rezultātā.
Latvijā Covid-19 negatīvā ietekme sākotnēji izteikti bija redzama tūrismā, restorānu un ēdināšanas sektorā, aviotransportā. Augot infekcijas apjomam un ieviešot dažādus ierobežojumus, negatīvās sekas redzamas arī izklaides nozarēs un pakalpojumu sektorā kopumā. Tas liecina, ka ekonomikas kritums 2.ceturksnī būs krietni lielāks. To apstiprina elektroenerģijas patēriņš, darījumi ar norēķinu kartēm, degvielas patēriņš, nozaru un uzņēmumu konjunktūras apsekojumi u.c.
“Primāri ekonomikas atkopšanos noteiks tas, cik efektīvi tiks ierobežota Covid-19 vīrusa izplatība, uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem – līdz ar ārējā pieprasījuma atjaunošanos pirmajiem ieņemt brīvās tirgus nišas, kā arī sabiedrības uzvedības modeļa maiņai, dažādu digitālo risinājumu lomas pieaugumam utt. Paredzams, ka nozaru griezumā ekonomikas lejupslīde netiks pārvarēta vienmērīgi. Atsevišķās nozarēs, piemēram, ēdināšanas, izmitināšanas, mākslas, izklaides, aviotransporta u.c. atgriešanās pirmskrīzes līmenī prasīs ilgāku laiku. Līdz ar to pašreizējā situācijā svarīgi ir valdības pieņemtie lēmumi par ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, gan nodrošinot iedzīvotājiem ienākumus un stiprinot iekšzemes pieprasījumu, gan ceļot eksportspējīgo uzņēmumu kapacitāti un konkurētspēju,” pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā esošo situāciju, Ekonomikas ministrija šobrīd prognozē, ka kopumā 2020.gadā IKP var sarukt par 8%, salīdzinot ar 2019.gadu. Ekonomika pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem varētu atgriezties gada beigās.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Jānis Salmiņš
EM Analītikas dienesta vadītāja vietnieks