2025. gada 29. janvārī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) publicēja Vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu pārskatu (The Single Market and Competitiveness Scoreboard), kurā novērtēts Latvijas sniegums ES vienotā tirgus īstenošanā. Pārskats sniedz izvērtējumu par 17 rādītājiem un papildina Ikgadējo Vienotā tirgus un konkurētspējas ziņojumu. Šajā pārskatā analizējam būtiskākos vienotā tirgus preču un pakalpojumu jomas rādītājus, kas kalpos par pamatu diskusijām starp ES dalībvalstīm par vienotā tirgus stiprināšanu un turpmākajiem pasākumiem ekonomikas konkurētspējas veicināšanai.
Atbalsts uzņēmēju, valsts iestāžu un iedzīvotāju sadarbībai Latvijā
Vienotā tirgus pamatā ir kopīgi pieņemti noteikumi. Taču ES noteikumi sniedz priekšrocības tikai tad, ja tos pareizi piemēro. Tāpēc Ekonomikas ministrijai ir svarīgi, lai dalībvalstīs veiksmīgi darbotos rīki, kas nodrošina ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un vienotais tirgus ļautu Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem droši strādāt, ceļot, iepirkties, investēt un veikt uzņēmējdarbību.
EK atzinīgi novērtējusi Latvijas SOLVIT centra darbību. Kā zināms, SOLVIT centrs ir EK un dalībvalstu izveidots alternatīvs strīdu risināšanas mehānisms uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas palīdz risināt problēmas, kas radušās saistībā ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, preču savstarpējo atzīšanu, brīvību veikt uzņēmējdarbību, kā arī citām sūdzībām, kas saistītas ar kādas ES, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas valsts iestādes rīcību. Latvijas SOLVIT centrs jau septīto gadu pēc kārtas atrisina 100% iesniegto problēmu. Saskaņā ar pārskatā sniegto informāciju, ES kopumā pārrobežu problēmas bija saistītas ar sociālo nodrošinājumu un brīvu personu pārvietošanos.
Tāpat EK augsti novērtējusi Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) darbību. IMI ir elektroniska sistēma, kas atvieglo informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm. Latvijai ir viens no labākajiem rezultātiem trijos rādītājos: apmierinātība ar atbildi (100%), atbildes saņemšanas laiks (100%) un iekļaušanās noteiktajos termiņos (91.4%). Šobrīd IMI pieejamas 102 administratīvās sadarbības procedūras 21 dažādās politikas jomās. Lai arī IMI galalietotājas ir valsts iestādes, ieguvēji no uzlabotās valsts iestāžu sadarbības ir uzņēmumi un iedzīvotāji, jo tā palīdz samazināt administratīvo slogu.
Latvijai ir visvairāk paziņojumu saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu. Paziņošanas procedūru mērķis ir veicināt normatīvo aktu caurskatāmību un juridisko noteiktību pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veidot sadarbību starp EK un valstu iestādēm, nodrošinot caurspīdīgu informācijas apmaiņu. Paziņošanas galvenais mērķis ir nodrošināt Pakalpojumu direktīvas efektīvu īstenošanu, panākt nacionālo tiesību aktu atbilstību tās prasībām un novērst nepamatotu šķēršļu rašanos ES vienotajā tirgū.
Pēdējo gadu laikā strauja jaunu un sarežģītu ES tiesību aktu pieņemšana ar īsiem to pārņemšanas termiņiem būtiski ietekmēja ES tiesību normu pārņemšanu. Tomēr Latvija joprojām ir starp TOP-5 dalībvalstīm (Somija, Luksemburga, Lietuva, Igaunija), kurām ir zemākais pārkāpumu procedūru skaits, savukārt laikā nepārņemto ES tiesību normu skaits atbilst ES vidējām rādītājam (0.8%).
ES Vienotā tirgus uzlabošana
EK norāda, ka gan preču, gan pakalpojumu tirdzniecības integrācija ES ir vairāk nekā divkāršojusies pēdējo 30 gadu laikā. 1993. gadā preču tirdzniecības integrācija 12 ES valstīs, kas tajā laikā veidoja vienoto tirgu, bija 11,4% no IKP. 2023. gadā šis rādītājs 27 ES valstīm sasniedza 23,78%. Tajā pašā periodā pakalpojumu tirdzniecības integrācija pieauga no 2,9% līdz 7,6%. Cenu atšķirības ES valstīs kopš 1996. gada ir ievērojami samazinājušās – no aptuveni 45% līdz 24% 2022. gadā. Šis samazinājums ir loģisks tirgus integrācijas rezultāts.
2023. gadā ES rūpniecības un pakalpojumu nozarēs tika novērots zemāks apgrozījums nekā iepriekšējos divos gados. Pakalpojumu nozarē pievienotā vērtība pieauga tikai par 1,3%, savukārt rūpniecībā tā samazinājās par 1%. Pēdējo 20 gadu laikā ES izaugsme šajās nozarēs bija lielā mērā līdzīga ASV un Japānas rādītājiem, kamēr Ķīnā izaugsme bija ievērojami straujāka.
Tāpat ES tiek novērots neliels zaļās pārejas progress. Kopumā, otrreizējo izejvielu izmantošanas līmenis ES 2022. gadā sastādīja 11,5%, kamēr EK mērķis ir līdz 2030. gadam divkāršot šo radītāju līdz 23,4%. Papildus tam, klimatneitralitātes un nulles piesārņojuma mērķu rādītāji liecina par pozitīvu tendenci ES ekonomikas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātē, kas pēdējā gada laikā samazinājusies par 4,2%.
Vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu pārskats ir ikgadējs EK apkopojums, kas sniedz ieskatu vienotā tirgus praktiskajā pārvaldībā. Tas ļauj ne tikai iegūt informāciju par visām ES dalībvalstīm, bet arī atspoguļo sasniegtos rezultātus, saņemtās atsauksmes un izdarītos secinājumus, nodrošinot pamatu turpmākai attīstībai.
Ar Vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu pārskatu un pārējiem rādītājiem var iepazīties šeit.
Ar Ikgadējo Vienotā tirgus un konkurētspējas ziņojumu var iepazīties šeit.
Informāciju sagatavoja:
Ekonomikas ministrijas
ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta
ES preču un pakalpojumu tirgus nodaļa