Eiropas Komisijas publicētajā 2021. gada Eiropas inovācijas reitinga (EIS) rezultātu pārskatā atzinīgi novērtēti Latvijas sasniegumi vairākos inovāciju rādītājos. Pārskatā izcelts, ka Latvijā ir strauji pieaugušas neto ienākošās ārvalstu tiešās investīcijas – kopš iepriekšējā pārskata gada tās ir pieaugušas par 38%, kas par 45% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju.
“Eiropas inovāciju reitings ļauj izprast Latvijas stiprās un vājās puses inovāciju veicināšanā, tas apliecina Latvijas uzsāktās iniciatīvas investīciju piesaistē, uzņēmumu atbalstā jaunu, inovatīvu produktu un pakalpojumu ieviešanā. Vienlaikus reitinga rezultāti vēlreiz apstiprina, ka ejam pareizā virzienā šogad apstiprināto Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam izstrādē, ieliekot spēcīgus pamatus jaudīgai Latvijas industriālajai izaugsmei, kas vērsta uz inovācijām un valsts salīdzinošo priekšrocību efektīvu izmantošanu. Šie mērķi iet roku rokā ar Eiropas Savienības fondu nākamā perioda un Atjaunošanas fonda atbalsta programmu plānošanu, tādējādi nākotnē stiprinot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju globālā līmenī,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Latvija uzlabojusi sniegumu vairākos rādītājos, kas kalpo kā priekšnoteikumi inovatīvas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības izaugsmei. Piemēram, neto ārvalstu tiešo investīciju ieplūde kopš iepriekšējā pārskata gada EIS ir pieaugusi par 38%, publiskā-privātā sektora koppublikāciju skaits palielinājies gandrīz trīs reizes, savukārt uzņēmējdarbības aktivitāte ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū joprojām par 221% pārsniedz ES vidējo rādītāju. Pozitīvi vērtējams, ka uzņēmumi, kas paši (in-house) izstrādājuši un ieviesuši tirgū jaunu produktu, Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir par 7% lielāka daļa nekā vidēji ES. Valstu mērķis ir arvien kāpināt šādu uzņēmumu īpatsvaru.
2020. gadā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, Eiropas Komisijas eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas sniegumu trīs inovāciju dimensijās – informācijas tehnoloģiju izmantošanā, cilvēkkapitālā un digitalizācijā. Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijai ir visaugstākie rezultāti iedzīvotāju proporcijā ar augstāko izglītību, preču zīmju pieteikumu skaitā uz miljardu iekšzemes kopprodukta (IKP) un uzņēmumu īpatsvarā, kas darbiniekiem nodrošina apmācības informācijas un komunikācijas tehnoloģijās. Latvijai zemākie rādītāji ir investīcijās pētniecībā un attīstībā, inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvarā un doktora grādu ieguvušo skaitā, tādēļ nepieciešams turpināt pasākumus pētniecības, attīstības un inovācijas veicināšanai un līdz ar to šo rādītāju uzlabošanai.
Svarīgi norādīt, ka 2020. gadā veiktas būtiskas EIS metodoloģijas izmaiņas, grozot vai pievienojot 14 no 32 esošajiem indikatoriem, savukārt iepriekš vērtēti vien 27 indikatori. Ņemot vērā Eiropas klimata un digitalizācijas mērķus, iekļauti šo jomu rādītāji. Bez inovācijas reitinga rādītājiem EIS ziņojumā iekļauti arī inovācijas politikai saistoši tautsaimniecības struktūras indikatori. Eiropas Komisija norāda, ka ne vienmēr EIS aplūkotie dati ir interpretējami kā “vairāk ir labāk” – tā vietā datiem jākalpo kā instrumentam politikas veidotājiem, lai palīdzētu izprast atšķirības starp uzņēmumu grupām un valstīm un tādējādi ļautu veidot precīzu un mērķtiecīgu politiku.
Tāpat, ņemot vērā visās dalībvalstīs gadu gaitā notikušo attīstību EIS rādītājos un līdzīgos rezultātus, paaugstināti sliekšņi dalījumam grupās, kur Latvija pēc metodoloģijas izmaiņām ierindota 25. vietā ES dalībvalstu konkurencē. Līdz šim lai nokļūtu vidējo inovatoru grupā, dalībvalstij EIS inovācijas indeksā bija jāsasniedz vismaz 50% no ES vidējā rādītāja, kur līdz šim arī atradās Latvija (56% no vidējā ES rādītāja). Savukārt šobrīd valstis, kas nesasniedz vismaz 70% no vidējā ES rādītāja, tiek ierindotas inovāciju uzsācēju grupā.
EIS metodoloģijas izmaiņas iespējamas arī nākotnē – Eiropas Komisija un dalībvalstis atzīst, ka EIS ir jāstiprina inovāciju rezultātu nevis priekšnosacījumu indikatoru svars. Atzīstams, ka vairums rādītāju apraksta tautsaimniecības struktūru un citus vides priekšnoteikumus, kas neatspoguļo inovācijas rezultātus un to efektivitāti. Tomēr, lai ieviestu jaunus indikatorus, nepieciešami pieejami dati visās dalībvalstīs, kas ir pastāvīga problēma, jo par apkopojamo statistiku dalībvalstis lemj individuāli.
Pilns EIS ziņojuma teksts ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
67013193