2018. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais obligātās iepirkumu komponentes (OIK) finansēšanas modelis, un februārī uzņēmumi saņēma pirmos elektroenerģijas rēķinus ar būtisku izmaksu samazinājumu energoefektīviem uzņēmumiem.
OIK finansēšanas modeļa maiņa ir viens no Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.
Rūpniecības atbalsta programmas pamatvirzieni ir saistīti ar nozares starptautiskās konkurētspējas kāpināšanu. Tie ietver vairāku pasākumu kopumu, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, kvalificēta darbaspēka piesaistei, ražotņu modernizācijai un paplašināšanai, kā arī eksporta veicināšanai un jaunu tirgu apgūšanai.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas vietējiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs. Līdz ar to jebkādi papildu maksājumi, kas tiek piemēroti par elektroenerģijas izmantošanu, vienmēr daudz spēcīgāk skars tieši rūpniecības uzņēmumus.
Tieši tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc no šā gada ir mainīts OIK finansēšanas modelis, sadalot to divās daļās – fiksētajā jeb jaudas komponentē, kas ir atkarīga no elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes, un mainīgās daļas, kas veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai. Tādejādi tiek mazināts gan neproporcionāli augstais OIK maksājumu slogs rūpniecības uzņēmumiem, gan arī uzņēmumi kopumā tiek stimulēti domāt par elektroenerģijas izmantošanas efektivitāti, pārvērtējot reāli nepieciešamās jaudas un atsakoties no liekā. Jau šobrīd varam teikt, ka efekts ir bijis pozitīvs, un daudzi uzņēmumi piesakās arī individuālajām konsultācijām AS “Sadales tīkls”, lai noskaidrotu savam uzņēmumam visoptimālākos elektroenerģijas piegādes risinājumus.
Pārbaudīt to, kā OIK maksājuma izmaiņas ietekmē katru uzņēmumu, iespējams AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” interneta mājaslapā: http://www.eptirgotajs.lv/oik-kalkulators/#/. Ja elektroenerģijas izdevumi, salīdzinājumā ar 2017. gadu, samazinās, tas liecina, ka uzņēmums elektroenerģijas pieslēgumu izmanto efektīvi, bet, ja izdevumi palielinās, tas visdrīzāk liecina par nepieciešamību izvērtēt pieslēguma izmantošanas efektivitāti.
Piemēram, kokapstrādes uzņēmums ar pieslēguma jaudas efektivitāti 50,9% šogad ietaupīs gandrīz 6000 eiro, ar 28% efektivitāti – gandrīz 3000 eiro. Savukārt uzņēmumam, kura efektivitāte šobrīd ir tikai 7,8%, noteikti jādomā par efektivitātes palielināšanu, lai lieki nepārmaksātu.
Papildus Latvijas rūpniecības uzņēmumiem energoefektivitātes paaugstināšanai ES struktūrfondu programmās šobrīd ir pieejami 32,5 miljoni eiro. Ir izveidots arī Energoefektivitātes fonds, no kura valsts attīstības finanšu institūcija Altum turpmākajos gados atbalstīs dažādu energoefektivitātes pasākumu un risinājumu iedzīvināšanu Latvijas uzņēmumos.
Infografika: Zemākas elektroenerģijas izmaksas = konkurētspējīgāki uzņēmumi
Video: Rūpniecības atbalsta programma
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis 67013193
E-pasts: evita.urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web: www.em.gov.lv; www.energoefektivakaeka.lv
Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/dzivosiltak
Facebook: http://www.facebook.com/siltinam
Flickr: https://www.flickr.com/photos/ekonomikasministrija