Decembrī turpinājās strauja preču tirdzniecības izaugsme

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 9,6%. Straujāk pieauga preču importa vērtība – par 39,8%. Tirdzniecības deficīts decembrī bija 15,9 procenti.

Pērn decembrī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt lielākajā daļā preču pamatgrupu. Lielu eksporta vērtības pieauguma daļu turpināja nodrošināt minerālo produktu eksports. Būtiski pieauga arī elektroierīču un iekārtu, graudaugu kultūru, dzērienu, koksnes un tās izstrādājumu un piena un piena produktu eksporta vērtība. Savukārt negatīva ietekme eksporta izaugsmē, pārsvarā cenu samazinājuma dēļ, bija dzelzs un tērauda, kā arī citu ķīmisko produktu eksporta vērtības samazinājumam.

Pērn decembrī gada griezumā par 5,7% pieauga eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Igauniju (minerālie produkti), Somiju (minerālie produkti), Zviedriju (koksne) un Dāniju (koksne, dzīvnieku un augu tauki), bet samazinājās uz Spāniju, Nīderlandi (uz abām – graudaugi) un Lietuvu (minerālie produkti).

Par 5,3% palielinājās arī eksports uz NVS valstīm. Būtiskāk pieauga eksporta vērtība uz Kazahstānu (elektroierīces, mehānismi), bet samazinājās uz Baltkrieviju (mehānismi, dzērieni). Uz Krieviju preču eksports pieauga par 0,8%.

Decembrī strauji auga eksporta apjomi arī uz pārējām valstīm – par 24%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība palielinājās uz Saūda Arābiju (graudaugi), Ukrainu (minerālie produkti, elektroierīces), Tanzāniju (graudaugi) un ASV (koksne, elektroierīces), savukārt tā saruka uz Apvienoto Karalisti (koksne) un Turciju (dzelzs un tērauds).

Preču imports decembrī gada griezumā pieauga lielākajā daļā preču pamatgrupu. Strauji auga satiksmes līdzekļu imports. Tostarp cenu palielinājuma dēļ īpaši strauji turpināja palielināties minerālo produktu importa vērtība. Pieauga arī lauksaimniecības un pārtikas preču imports.

Kopumā 2022. gadā eksports pārsniedza pagājušā gada apjomus par 29,3%, bet preču imports šajā laikā bija par 35,8% lielāks nekā pirms gada.

Prognozējams, ka tālāku eksporta izaugsmi turpinās negatīvi ietekmēt kara darbība Ukrainā, kuras dēļ ir traucētas līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar karā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā jāpārorientē piegāžu iespējas un jāmeklē jauni preču noieta tirgi. Tāpat eksportētāju konkurētspēju negatīvi ietekmē pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis