Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 4,5%, nedaudz mērenāk saruka importa vērtība – par 2,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance decembrī gada griezumā sastādīja -11,6%.
Decembrī gada griezumā nedaudz pieauga eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 0,7%. Eksporta vērtība straujāk auga uz Lietuvu (transportlīdzekļi), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti) un Somiju (minerālie produkti). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Igauniju (minerālie produkti), Spāniju un Portugāli (uz abām – graudaugi).
Savukārt strauji – par 23,7% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, farmācijas produkti), mērenāk uz Baltkrieviju (valkāts apģērbs, transportlīdzekļi). 40% no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti farmācijas produkti, apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērija, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Decembrī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 11,9%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces), Dienvidāfriku (graudaugi), ASV (elektroierīces, mehānismi), Kamerūnu un Nigēriju (uz abām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Tunisiju, Maroku un Senegālu (uz visām trim – graudaugi).
Decembrī gada griezumā importa samazinājumu būtiski ietekmēja dzelzceļa transporta un lidaparātu un to daļu importa vērtības kritums. Mērenāk samazinājās elektroierīču un iekārtu, dzērienu un optisko iekārtu imports. Savukārt pieauga minerālo produktu un sauszemes transportlīdzekļu imports.
Paredzams, ka 2025.gadā preču eksports atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Tomēr mēnešu griezumā tas joprojām būs svārstīgs, to turpinās ierobežot ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta vecākais ekonomists