Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2021. gada 1. ceturksnī nodarbināto skaits ir samazinājies par 5,4% jeb 48,3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni. Tikmēr, salīdzinot ar 2020. gada pēdējo ceturksni, nodarbināto skaits samazinājās par 32,3 tūkstošiem jeb 3,6%, kas ir 2/3 no kopējā nodarbināto skaita samazinājuma gada griezumā. Līdz ar to 2021. gada pirmajos 3 mēnešos gada griezumā ir bijis straujākais nodarbināto skaita kritums kopš Covid-19 pandēmijas krīzes sākuma.
Nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem gada 1. ceturksnī samazinājās līdz 61,6%, tādejādi sasniedzot 2017. gada 1. ceturkšņa rādītāja atzīmi. Nodarbinātības līmenis 2021. gada 1. ceturksnī bija par 2,2 procentpunktiem zemāks nekā 2020. gada 4. ceturksnī (63,8%) un par 3,1 procentpunktu mazāks nekā gadu iepriekš (2020. gada 1. ceturksnī – 64,7%). Kopumā nodarbinātības līmenis Latvijā 1. ceturksnī saglabājās jūtami zemāks nekā kaimiņos – Lietuvā nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā bija 64,3%, bet Igaunijā – 65,7%.
2021. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 853,2 tūkstoši iedzīvotāji, kas ir zemākais nodarbināto skaits Latvijā kopš 2011. gada 1. ceturkšņa.
Neskatoties uz straujo nodarbinātības samazinājumu, bezdarba rādītāji gada 1. ceturksnī saglabājas salīdzinoši stabili – ar zināmu sezonalitātes pieaugumu, tomēr kopumā krītošu tendenci kopš 2020. gada vidus. Bezdarba līmenis 2021. gada 1. ceturksnī pieauga līdz 8,1%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gada 4. ceturksnī, bet par 0,5 procentpunktiem zemāk nekā 2020. gada 2. ceturksnī, kad bezdarbs sasniedza augstāko līmeni kopš Covid-19 krīzes sākumu - 8,6%.
Kopumā 2021. gada 1. ceturksnī darba meklējumos bija 74,7 tūkstoši iedzīvotāji, kas ir par 1,2% (0,9 tūkstošiem) mazāk nekā 2020. gada 4. ceturksnī, bet aptuveni tādā pat līmenī kā gadu iepriekš – 2020. gada 1. ceturksnī darba meklējumos bija 74,3 tūkstoši iedzīvotāju.
Latvijā 2021. gada 1. ceturksnī bija augstākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm - par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā Lietuvā (7,5%) un par 1 procentpunktu augstāks nekā Igaunijā (7,1%).
Straujāku bezdarba pieaugumu kopumā ierobežojusi iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes (līdzdalības darba tirgū) samazināšanās. Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte 2021. gada 1. ceturksnī samazinājās par 2,3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020. gada 4. ceturksni, bet par 3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni. Kopumā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2021. gada 1. ceturksnī samazinājās līdz 67%.
Ņemot vērā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kritumu, kā arī negatīvās demogrāfijas tendences (darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos), ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (kopējais darbaspēka piedāvājums) pašlaik ir sasniedzis vēsturiski zemāko atzīmi – 927,9 tūkstošus, tādejādi, neskatoties uz darbaspēka pieprasījuma kritumu, joprojām aktuāla saglabājās darbaspēka nepietiekamības problēma, jo īpaši krīzes mazāk cietušajās un augošajās nozarēs.
Sagaidāms, ka situācija darba tirgū varētu pakāpeniski uzlaboties sākot ar 2021. gada 2. ceturksni, pieaugot sezonas darbiem un mazinoties noteiktajiem ierobežojumiem ekonomikā. Saskaņā ar EM prognozēm, kopumā 2021. gadā nodarbināto skaits varētu samazināties par 0,9%, bet bezdarba līmenis samazināties līdz vidēji 7,5%. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta. Līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē lielā mērā būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas un ieviesto ierobežojumu atcelšanas ātruma.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vecākais ekonomists