Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2021. gada 4. ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 2,4% jeb 21,3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2020. gada 4. ceturksni. Kopumā gada 4. ceturksnī bija nodarbināti 864,2 tūkstoši iedzīvotāji jeb 62,7% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem privātajās mājsaimniecībās.
Vienlaikus kopumā 2021. gadā nodarbināto skaits samazinājās par 3,2% jeb aptuveni 29 tūkstošiem, salīdzinot ar 2020. gadu, kas ir lielākais nodarbināto skaita kritums kopš 2010. gada.
Neskatoties uz nodarbinātības kritumu, pretēji prognozētajam, bezdarbs kopumā 2021. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, ir nedaudz pat samazinājies. Bezdarba līmenis 2021. gada 4. ceturksnī bija 7,1%, kas ir par 0,1 procentpunktiem mazāks rādītājs nekā iepriekšējā ceturksnī (7,2%). Jāatzīmē, ka augstākais bezdarba līmenis kopš Covid-19 krīzes aizsākšanās tika sasniegts 2020. gada 2. ceturksnī, kad vidējais bezdarba līmenis pieauga līdz 8,6%. Sākot ar gada 2020. gada 3. ceturksni, bezdarba līmenim kopumā ir tendence samazināties. Bezdarba līmenis kopumā 2021. gadā samazinājās līdz 7,6%, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā attiecīgi 2020. gadā (8,1%).
Vienlaikus bezdarba rādītāji joprojām saglabājās ievērojami augstāki nekā pirms Covid-19 krīzes aizsākšanās. Bezdarba līmenis 2021. gada 4. ceturksnī joprojām bija par 1,1 procentpunktiem augstāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, savukārt kopumā 2021. gadā tas bija par 1,3 procentpunktiem augstāks.
Kopumā darba meklējumos 2021. gada 4. ceturksnī bija 66,5 tūkstoši iedzīvotāji, kas ir par 9,1 tūkstošiem mazāk nekā 2020. gada 4. ceturksnī un par 1,4 tūkstošiem mazāk nekā 2021. gada 3. ceturksnī.
Bezdarba dinamiku un darba tirgu kopumā 2021. gadā turpināja ietekmēt piedāvājuma puses faktori - negatīvās demogrāfijas tendences un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums (iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem 2021. gadā samazinājās par 8,7 tūkstošiem, salīdzinot ar 2020. gadu), gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kritums – iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū vidēji 2021. gadā samazinājās par 2,2 procentpunktiem līdz 67,7% , kas ir zemākais līmenis kopš 2015. gada.
2021. gadā nodarbināto skaits samazinājās vairumā tautsaimniecības nozaru, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ieilgšanu un tās strukturālo ietekmi uz darba tirgu. Skaitliski lielākais nodarbināto skaita samazinājums 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, bija vērojams lauksaimniecībā (par 5,8 tūkstošiem), apstrādes rūpniecībā (par 5,3 tūkstošiem) un profesionāli zinātniski tehniskos pakalpojumos (par 4,8 tūkstošiem). Tāpat nodarbināto skaits turpināja samazināties Covid-19 krīzes ierobežojumu tieši skartajās nozarēs - izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumos (samazinājums par 3,8 tūkstošiem), mākslas un izklaides nozarē (samazinājums par 3 tūkstošiem).
Vienlaikus, lai gan Covid-19 krīze ir ietekmējusi lielāko daļu tautsaimniecības jomu, tomēr atsevišķās nozarēs darbaspēka pieprasījums ir audzis. Ņemot vērā dažādu attālinātā darba, mācību risinājumu un rīku pieprasījuma pieaugumu, būtiskākais nodarbināto skaita pieaugums 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, bija vērojams informācijas un komunikācijas pakalpojumos - pieaugums par 4,5 tūkstošiem (14,5%). Tāpat nodarbināto skaits jūtami audzis veselības un sociālo pakalpojumu nozarē (par 1,6 tūkstošiem), tirdzniecības nozarē (1,5 tūkstošiem), kā arī elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādē (par 1,4 tūkstošiem) un ūdens apgādē, atkritumu apsaimniekošanā (par 1,1 tūkstošiem).
Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas krīze kopumā ir paātrinājusi darbaspēka pieprasījuma strukturālās pārmaiņas, paātrinot darbavietu automatizāciju darbaspēka intensīvajās nozarēs – galvenokārt samazinot zemas un vidējas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu bez profesionālām prasmēm, savukārt palielinot augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvaru, jo īpaši informācijas un komunikācijas pakalpojumos. Līdz ar to būtisks atbalsts strukturālo pārmaiņu pārvarēšanai darba tirgū ir darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas pasākumiem.
Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos un no tā izrietošo ekonomisko risku pieaugumu, sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū tuvākajos mēnešos saglabāsies nogaidoša. Jāņem vērā, ka Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādejādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu sagaidāma ierobežota un nebūtiska. Vienlaikus aktivitātes pieaugums darba tirgū sagaidāms līdz ar pavasara/vasara sezonas atnākšanu, kas kopumā mazinās piedāvājuma faktoru spiedienu uz tautsaimniecību, gan palielinās sezonālo darbaspēka pieprasījumu. Tāpat 2022. gadā darba tirgu turpinās balstīt gan Covid-19 pandēmijas ieviesto ierobežojumu pakāpeniska atcelšana, gan arī jau uzsākto valsts infrastruktūras objektu būvniecība.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vecākais ekonomists