Lai pilnveidotu cilvēkkapitāla attīstības jautājumu pārvaldību, tādējādi veicinot dialogu starp visām cilvēkkapitāla jautājumu risināšanā iesaistītajām pusēm, Ekonomikas ministrija rosināja un š.g. 20. augusta Ministru kabineta sēdē tika akceptēti grozījumi Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikumā, kas paredz, ka turpmāk Padomes darbā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī pārstāvji no šādām Latvijas lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju biedrībām un arodbiedrību apvienībām:
- Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības,
- Ārvalstu investoru padomes Latvijā,
- Latvijas Darba devēju konfederācijas,
- Latvijas Eksportētāju Asociācijas "The Red Jackets",
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.
Viens no galvenajiem uzņēmēju izaicinājumiem Latvijā ir atbilstoša darbaspēka pieejamība, kā arī darbaspēka novecošanās. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvajām nozarēm. Līdz ar to ir ļoti svarīgs dialogs starp visām cilvēkkapitāla jautājumu risināšanā iesaistītajām pusēm, veidojot vienotu izpratni un lēmumus par būtiskākajiem rīcības virzieniem, kas sekmētu cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Biedrību un arodbiedrību apvienību iesaiste Civēkkapitāla attīstības padomes darbā ir ļoti būtiska darba tirgus vajadzību apzināšanai un noteikšanai, validējot nozaru mērķus un darbaspēka pieprasījuma prognozes, kā arī identificējot nepieciešamās prasmes pasaules ekonomikas attīstības procesā. Vienlaikus tas paaugstinās nozaru lomu vidējā profesionālajā izglītībā, veidojot nozarēs balstītus eksaminācijas modeļus visos izglītības līmeņos, kas nodrošinās nozaru līdzdalību kvalifikāciju ieguves procesa kvalitatīvajā novērtēšanā, attīstot nozaru izcilības attīstības programmu, t.i. attīstot talantus, jaunos profesionāļus, kā arī darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu kultūru.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, darbaspēka rezerves Latvijā nākamajos gados turpinās izsīkt, tādējādi saasinot jau tā akūto darbaspēka nepietiekamību un radot riskus turpmākai ekonomikas izaugsmei. Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās samazināties, līdz ar to negatīvi ietekmējot arī kopējo darbaspēka piedāvājumu. Straujie pārmaiņu tempi, ko nosaka jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija – tas viss ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un katru tās indivīdu. Straujās izmaiņas darba formās un saturā pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas.
Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 290 “Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums” var iepazīties Tiesību aktu portālā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa