Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1%. Precēm tas palielinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,3 procentiem.
Šogad cenu pieaugums septembrī bija lēnāks kā iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu kritums pārtikai un lēnāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 4,5%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,3 procentpunktiem.
Cenas septembrī būtiski pieauga arī personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem – par 5%, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,1 procentpunktu.
Lielākā pazeminošā ietekme septembrī bija cenu kritumam pārtikai, kas bija straujākais pārtikas cenu samazinājums šajā mēnesī kopš 2009. gada. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā pazeminošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam dārzeņiem un svaigiem augļiem. Pasaules pārtikas cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, saglabājās nemainīgas. Cenas pieauga augu eļļām un gaļai, bet samazinājās cukuram, piena produktiem un graudaugiem. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām. Palmu eļļai cenu kāpumu ietekmēja augstais pieprasījums Ķīnā un Indijā, savukārt rapšu eļļas cenu kāpumu ietekmēja pasliktinātās ražas prognozes ES un biodīzeļdegvielas nozares augstais pieprasījums. Straujākais kritums bija cukura cenām, ko veicināja labas ražas prognozes gaidāmajai 2019./2020. gada tirdzniecības sezonai, un enerģijas cenu kritums, kas samazināja cukurniedru izmantošanu etanola ražošanai.
Liela ietekme bija cenu kritumam pakalpojumiem, kas samazinājās vidēji par 0,3% un kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Straujākais kritums bija pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kas saistīts ar sezonas slēgšanu un dažādām akcijām.
Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā saglabājās nemainīgas. Pasaules naftas cenām septembrī bija vērojams kāpums – mēneša laikā tās pieauga vidēji par 6,4%. Mēneša vidū naftas cenām bija būtisks kāpums – tās pieauga līdz 68 USD par barelu pēc dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, kas ievērojami samazināja naftas ieguvi. Savukārt mēneša beigās naftas cenas atkal samazinājās līdz 60 USD par barelu pēc ASV naftas rezervju negaidītas palielināšanās un Saūda Arābijas naftas ieguves apjoma straujas atjaunošanas. Cenu kritumu ietekmēja arī bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 2,6%. Gada vidējā inflācija bija 3 procenti.
Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija būs augstāka par 2018. gadā vēroto un var sasniegt 3%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītikas dienesta analītiķe