Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm tas pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem – samazinājās par 0,1%.
Šogad cenu pārmaiņas septembrī bija līdzīgas kā iepriekšējā gada septembrī, bet zemākas kā raksturīgs šim mēnesim. To galvenokārt ietekmēja straujāks cenu kritums pārtikai un lēnāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 4,8%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,3 procentpunktiem.
Cenas septembrī būtiski pieauga arī atpūtas un kultūras pakalpojumiem – par 2,6%, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,1 procentpunktu. To galvenokārt ietekmēja cenu kāpums kinoteātru, teātru un koncertu, atpūtas un sporta pakalpojumiem.
Lielākā pazeminošā ietekme septembrī bija cenu kritumam pārtikai, kas bija viens no straujākajiem pārtikas cenu samazinājumiem šajā mēnesī pēdējo desmit gadu laikā, straujāks tas bija tikai iepriekšējā gada septembrī. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā pazeminošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam dārzeņiem un svaigiem augļiem.
Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Septembrī, salīdzinot ar augustu, tās pieauga par 2,1%. Cenas septembrī pieauga augu eļļām un graudaugiem, piena produktiem praktiski saglabājās nemainīgas, savukārt cukuram un gaļai samazinājās. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām, ko ietekmēja spēcīgais pasaules importa pieprasījums, samazinātās ražas prognozes nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ un augstais biodīzeļdegvielas pieprasījums ASV. Graudaugu cenu kāpumu noteica bažas par ražošanas iespējām dienvidu puslodē un sausajiem apstākļiem, kas nelabvēlīgi ietekmē sējumus daudzviet Eiropā.
Liela pazeminošā ietekme septembrī bija cenu kritumam transporta grupā, ko noteica cenu samazināšanās pasažieru aviopārvadājumiem par 7,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Savukārt degvielas cenas Latvijā mēneša laikā praktiski saglabājās nemainīgas un kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Pasaules naftas cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, vidēji mēneša laikā samazinājās par 7%. Mēneša sākumā tās samazinājās līdz 39 USD par barelu, ko veicināja bažas par ilgtermiņa energoresursu pieprasījuma prognozi Covid-19 inficēto skaita pieauguma un ekonomikas vājas atveseļošanās dēļ. Tomēr līdz mēneša beigām naftas cenas nedaudz pieauga, ko noteica naftas ieguves apjomu kritums Meksikas līcī viesuļvētru dēļ un Saūda Arābijas aicinājums citām eksportētājvalstīm ievērot OPEC+ vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu.
2020.gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas samazinājās par 0,3%. Gada vidējā inflācija bija 0,9 %.
Šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019.gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītiskā dienesta analītiķe