Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apkopojis 664 Latvijas lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju sniegtos datus par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu valstī kopumā. 2018. gadā* tas sasniedzis 577 756 megavatstundas (MWh), galvenokārt pateicoties uzņēmumu investīcijām iekārtās, apgaismojumā un transportā.
BVKB direktore Svetlana Mjakuškina atzīst: “Analizēt valstī īstenotos energoefektivitātes pasākumus un to rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu ir būtiski Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam kontekstā. Šoreiz ar uzņēmumu energoauditiem iepazināmies manuāli, taču tuvākajā nākotnē kopā ar nozari attīstīsim ērtus digitālus rīkus datu apmaiņai un uzraudzībai.”
Pēc biroja rīcībā esošās informācijas par 2018. gadu, energoefektīvākā nozare valstī bijusi apstrādes rūpniecība. Kā liecina 247 šīs nozares uzņēmumu sniegtā informācija, kopējais enerģijas ietaupījums sektorā veido 402 742 MWh. Otra energoefektīvākā bijusi būvniecības nozare – 25 uzņēmumi kopumā samazinājuši enerģijas patēriņu par 75 603,8 MWh. Trešo vietu ieņem elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšana nozares – 45 uzņēmumiem kopumā izdevies ietaupīt 34 433,2 MWh enerģijas. Starp energoefektīvākajām nozarēm ierindojas arī transports un uzglabāšana, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, kā arī nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji.
“Pieredze liecina – jo pragmatiskāka ir organizācija, jo vairāk aktivitāšu tā īsteno, lai uzņemtos savu atbildību pret vidi. Un šis jautājums ir saistošs ne tikai rūpniecības, enerģētikas, ieguves vai lielajiem tirdzniecības uzņēmumiem. Arī dažādu biroju ietekme uz apkārtējo vidi nav maza, jo elektroenerģijas un papīra patēriņš, apkures sistēmu darbība, biroju iekārtas, uzņēmumu autoparki veicina dažādu izmešu un piesārņojuma nokļūšanu atmosfērā, augsnē un ūdenī. Tāpēc šobrīd biroji kļūst aizvien "zaļāki" gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Turklāt īpaša vērība tiek pievērsta energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem, kas paredz rūpīgāku dažādu iekārtu, procesu dzīves cikla analīzi.” skaidro Valts Vilnītis, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) vides eksperts.
Lai uzlabotu uzņēmuma energoefektivitāti, visbiežāk tiek pieņemti lēmumi par investīciju veikšanu iekārtās. Tas novedis pie enerģijas kopējā ietaupījuma 385 644,5 MWh apmērā. Arī apgaismojuma maiņa palīdzējusi ietaupīt 59 951,3 MWh enerģijas. Trešais energoefektīvākais pasākums uzņēmumu vidū saistīts ar ieguldījumiem un projektiem transporta jomā (ietaupījums 49 184,1 MWh). Savukārt ēku siltināšanas projekti devuši 34 432,1 MWh enerģijas ietaupījumu.
BVKB apkopojis enerģijas ietaupījuma datus, analizējot 664 uzņēmumu, kas pārstāv 20 dažādas tautsaimniecības nozares, sniegtos enerģijas ietaupījumu pārskatus par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un paziņojumus par energopārvaldības sistēmas, vides pārvaldības sistēmas ieviešanu vai energoaudita veikšanu. Lieliem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem ir periodisks pienākums šos datus turpmāk sniegt BVKB.
Kopš 2020. gada 1. janvāra BVKB ir atbildīgs par energoefektivitātes jautājumu administrēšanu, apkopojot informāciju par valstī īstenotajiem energoefektivitātes politikas pasākumiem un to rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu.
*BVKB turpina apkopot uzņēmumu datus par 2019. gada enerģijas ietaupījumu un īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem.
Informāciju sagatavoja:
Jūlija Eizenberga, Būvniecības valsts kontroles biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: Julija.Eizenberga@bvkb.gov.lv, tālrunis: 67013327, 29482328