Būvniecības nozarē 2019.gadā turpinās noturīga attīstība. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem izaugsmes tempi ir palikuši lēnāki. Būvniecības produkcijas apjomi 2019.gada 1.ceturksnī pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītāju par 7,4% (neizlīdzināti dati). Jāatzīmē, ka līdzšinējo nozares attīstības faktoru ietekme vājinās, ko nosaka lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana (piemēram, t/c Akropole, IKEA) un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas.
Pieauguma nodrošināšanā noteicošās jomas bija ēku būvniecība un specializētie būvdarbi. Tajā pašā laikā bija vērojams neliels inženierbūvniecības apjomu sarukums.
Ēku būvniecības apjomi 2019.gadā turpināja stabili pieaugt - palielinājums 1.ceturksnī bija 4,8% salīdzinājumā ar 2018.gada atbilstošo periodu.
Inženierbūvniecības sarukums 1.ceturksnī veidoja 2,4%. Lai arī atsevišķu infrastruktūras jomu kā tiltu un tuneļu, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu, ceļu un dzelzceļu būvniecība turpināja pieaugt, tomēr tas nespēja kompensēt sarukumu hidrotehnisko objektu un pārējā inženierbūvniecībā.
Specializēto būvdarbu pieauguma tempi 2019.gada 1.ceturksnī bija vislielākie, pieaugums bija 20,5%, salīdzinot ar 2018.gada 1.ceturksni. Šajā pamatkategorijā ietilpst ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana, elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības, kā arī būvdarbu pabeigšana. Ēku nojaukšana un būvlaukumu sagatavošana, kā arī būvdarbu pabeigšana, kurā ietilpst apmetēju darbi, krāsotāju un stiklinieku darbi u.tml. turpina būt specializēto būvdarbu jomas ar straujāko attīstību.
2019.gada 1.ceturksnī būtiski pieaudzis izsniegto būvatļauju skaits. Šajā periodā tika izsniegtas 1022 būvatļaujas, kas ir par 237 vairāk kā 2018.gada atbilstošā periodā. Gandrīz puse no izsniegtajām būvatļaujām izņemtas privātmāju būvniecībai.
Paredzams, ka 2019.gadā nozares pieauguma tempi būs lēnāki nekā 2018. gadā, kam pamatā ir lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Jānis Ušpelis
EM Analītikas dienesta ekonomists