Būvniecības nozare šogad turpina attīstīties, kaut ekonomiku kopumā negatīvi skar koronavīrusa globālā izplatība. Būvniecības produkcijas apjomi šā gada 1. ceturksnī pieauga par 14,9% (neizlīdzināti dati) salīdzinājumā ar 2019. gada 1. ceturksni. Netipiski siltā ziema labvēlīgi ietekmēja nozari, ļaujot turpināt darbus.
Ēku būvniecība un inženierbūvniecība bija nozares pamatkategorijas, kas virzīja nozares kopējo izaugsmi. Specializēto būvdarbu pieaugums bija relatīvi mazāks.
2020. gada sākumā ēku būvniecības apjomi pieauga par 16,4%, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni. Šajā laika periodā īpaši strauji attīstījusies privātmāju būvniecība.
Inženierbūvniecības pieaugums 1. ceturksnī bija 16%. Lielāko ieguldījumu šīs pamatkategorijas attīstībā deva ceļu un dzelzceļu būvniecības pieaugums. Jānorāda, ka arī pārējās pamatkategorijas jomas - gan pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība, gan ārējā inženierbūvniecība – turpināja attīstīties.
2020. gada 1. ceturksnī specializēto būvdarbu apjoms bija par 9,7% lielāks, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu. Būvdarbu pabeigšana, kurā ietilpst apmetēju darbi, krāsotāju un stiklinieku darbi u.tml., un citi būvdarbi (jumtu uzklāšana u.c.) deva lielāko ieguldījumu pamatkategorijas attīstībā.
Izsniegto būvatļauju skaits šā gada 1. ceturksnī turpināja pieaugt. Šajā laikā tika izsniegtas 1130 būvatļaujas, kas ir par 10,6% vairāk kā pagājušā gada 1. ceturksnī. Vairāk kā 2/3 no izsniegtajām būvatļaujām izņemtas jaunbūvēm.
Ievērojot koronavīrusa izplatības globālo ietekmi, var prognozēt, ka tas ietekmēs arī būvniecību, taču īstenotie valsts atbalsta pasākumi mīkstinās negatīvo ietekmi, uzlabojot nozares perspektīvas.
Ekonomikas ministrijas vērtējuma sagatavoja
Jānis Ušpelis
EM Analītikas dienesta ekonomists