Būvniecības nozare 2019. gadā turpina attīstīties, lai arī lēnākos tempos kā iepriekšējos divus gadus. Šā gada trīs ceturkšņos nozares pieaugums bija 4,5% salīdzinājumā ar pērnā gada trīs ceturkšņiem.
Būvniecības nozares produkcijas apjomi š.g. 3. ceturksnī bija par 5,9% lielāki kā 2018. gada atbilstošajā periodā. 2019. gada nozares attīstības tendences skaidrojamas ar t.s. bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Liela nozīme ir lielo privāto būvniecības projektu pabeigšanai un maksimumu sasniegušajai Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju plūsmai.
Lielākais ieguldījums nozares attīstībā šā gada 3. ceturksnī bija ēku būvniecības apjomu pieaugumam. Gan inženierbūvniecības, gan specializēto būvdarbu dinamika šajā periodā bija līdzīgā apmērā. Ēku būvniecības apjomi pieauga par 11,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni. Pozitīva dinamika vērojama gan dzīvojamo ēku, gan nedzīvojamo ēku būvniecībā.
Inženierbūvniecības apjomi šā gada 3. ceturksnī palielinājās par 2,1%. Tādu infrastruktūras jomu kā ceļu un dzelzceļu, un maģistrāļu būvniecība šajā periodā turpināja pieaugt. Izaugsme vērojama arī elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecībā. Tai pašā laikā atsevišķās jomās, piemēram, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā, bija vērojams būvniecības apjomu samazinājums, salīdzinot ar 2018. gada trīs ceturkšņiem.
Šā gada jūlijā-septembrī specializēto būvdarbu jomā pieaugums bija 2,4%. Tos veido ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības, kā arī būvdarbu pabeigšana.
Izsniegto būvatļauju skaits šā gada 3 ceturkšņos sasniedza 4006 būvatļaujas, par 17,8% pārsniedzot 2018. gada atbilstošā perioda rādītāju. Lielākā daļa būvatļauju jeb gandrīz ¾ ir izsniegtas jaunbūvju būvniecībai.
Pašreizējie dati liecina, ka būvniecības nozares attīstības temps 2019. gadā izlīdzināsies un kopumā būs lēnāks nekā iepriekšējo divu gadu augstie pieauguma rādītāji.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Jānis Ušpelis
EM Analītikas dienesta ekonomists