Ministru kabineta š.g. 19. decembra sēdē apstiprināti grozījumi būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, apvienojot būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātes, salāgojot normas ar Būvniecības likuma regulējumu, kā arī pilnveidojot nosacījumus profesionālās pilnveides pārbaudēm, tādējādi būtiski mazinot administratīvo slogu gan būvspeciālistiem, gan pasūtītājiem, gan arī kompetences pārbaudes iestādēm.
Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos apvienotas būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātes, salāgojot normas ar Būvniecības likuma regulējumu, kas paplašinās būvspeciālistu skaitu, kas var praktizēt līdz šim nodalītajās jomās, un viņiem vairs nebūs jāizpilda atsevišķi katrā jomā izvirzītās prakses prasības. Līdz ar to tiks mazināts ne tikai administratīvai slogs, bet arī finansiālais slogs, jo turpmāk, lai varētu veikt gan būvdarbu vadīšanu, gan būvuzraudzību, uzraudzības maksa būs jāmaksā tikai par vienu darbības sfēru (nevis divām sfērām).
Profesionālās pilnveides pārbaudes piemērošana tikai par trūkstošām tēmām ievērojami samazinās administratīvo slogu gan kompetences pārbaudes iestādēm, gan būvspeciālistiem, kuriem šī pārbaude ir jāveic, jo pilnās kompetences pārbaudes vietā (dažām kompetences pārbaudes iestādēm pilnā pārbaude sastāv pat no 20 jautājumiem) būs jāatbild tikai uz dažiem jautājumiem par trūkstošajām profesionālās pilnveides tēmām.
Tāpat turpmāk tiek apvienota sadales un lietotāju gāzes apgādes joma ar pārvades gāzes un naftas apgādes jomu. Ņemot vērā, ka abu jomu būvspeciālistiem ir izvirzītas vienādas kvalifikācijas prasības attiecībā uz iegūstamo izglītību, ir samērīgi šīs jomas apvienot, lai ne tikai mazinātu būvspeciālistu darbības sfēru sadrumstalotību, bet arī lai mazinātu administratīvo slogu būvniecības ierosinātājiem, jo turpmāk gāzes apgādes gadījumos varēs piesaistīt tikai vienu būvspeciālistu.
Vienlaikus līdz ar grozījumiem paplašināts darbības sfēras tvērums ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomas būvspeciālistiem (nosakot, ka šajā jomā ietilpst arī visa veida citu hidrotehniskās būves), kā arī ceļu jomas būvspeciālistiem (nosakot, ka šajā jomā ietilpst arī dzelzceļa būvju konstrukcijas, kas nav sliežu ceļi (piemēram uzbērumi)).
Vienlaikus līdz ar grozījumiem tiek ieviesta būvspeciālistu padziļināta pārbaude, katru gadu pārbaudot vismaz 1 % būvspeciālistu katrā darbības sfērā, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību. Tāpat, lai nodrošinātu vienveidīgu būvspeciālistu sertificēšanas institūciju praksi, vērtējot būvspeciālistu pārkāpumus, precizēti sertifikāta apturēšanas termiņi katram pārkāpumam, balstoties uz pārkāpumu smagumu. Jāuzsver, ka pēc otrā brīdinājuma tiks pieņemts lēmums par atkārtotu kompetences novērtēšanu, kas būs jānokārto sešu mēnešu laikā, ja būvspeciālists pārbaudi nenokārtos, sertifikāts tiks apturēts.
Tāpat grozījumi paredz, ka katrā darbības sfērā turpmāk būs tikai viena kompetences pārbaudes iestāde, ar kuru deleģēšanas līgumu varēs noslēgt uz laiku līdz 10 gadiem. Tas būtiski mazinās administratīvo slogu sertificēšanas iestādēm, kā arī nodrošinās stabilitāti un kompetences uzkrāšanos sertificēšanas iestādēs.
Atgādinām, ka š.g. aprīlī Saeima apstiprināja vairākus grozījumus Būvniecības likumā, kuriem noteikts dažāds spēkā stāšanās termiņš. 2024. gada 1. janvārī stāsies spēkā regulējums, kas mazinās administratīvo un finansiālo slogu būvspeciālistiem, kā arī būvspeciālistu darbības sfēru sadrumstalotību - būvdarbu būvuzraudzības specialitāte tiek pievienota būvdarbu vadīšanas specialitātei, saglabājot normatīvajā regulējumā esošo būvuzraudzības pienākumu un būvuzrauga lomu būvniecības procesā. Papildu informācijai: https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/no-2024-gada-buvuzraudzibas-specialitate-tiek-pievienota-buvdarbu-vadisanas-specialitatei.
Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" var iepazīties Tiesību aktu portālā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa