Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2019. gada 4. ceturksnī nodarbināto skaits palielinājās par 0,4% jeb aptuveni 3,3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni. Kopumā 2019. gada 4. ceturksnī nodarbināti bija 913,1 tūkstoši iedzīvotāji.
Vienlaikus vidēji 2019. gadā nodarbināto skaits ir audzis par 0,1% jeb aptuveni 0,6 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gadu, kas ir bijis lēnākais nodarbināto skaita pieaugums kopš 2016. gada.
Lielākais nodarbināto skaita pieaugums 2019. gadā joprojām bija vērojams būvniecības nozarē – nodarbināto skaits būvniecībā auga par 6,5 tūkstošiem jeb 8,7%, salīdzinot ar 2018. gadu. Lai gan kopumā nodarbināto skaita pieaugums būvniecībā ir gandrīz divreiz mazāks nekā 2018. gadā (pieauga par 11,6 tūkstošiem), tomēr tas joprojām ir saglabājies salīdzinoši augstā līmenī, ņemot vērā būvniecības produkcijas apjomu dinamiku – būvniecības produkcijas apjoma pieaugums 2019. gadā bija par gandrīz 8 reizēm mazāks nekā 2018. gadā, un kopumā gada griezumā būvniecības produkcijas apjomi palielinājās vien par 2,9%. Vienlaikus jāatzīmē, ka izmaiņas darba tirgū caurmērā ir redzamas vēlāk nekā reālajā sektorā – aptuveni ar 2-3 ceturkšņu nobīdi, līdz ar to nodarbināto skaita pieaugumu nozarē 2019. gadā joprojām lielā mērā noteica darbaspēka pieprasījuma inerces efekts no iepriekšējiem periodiem.
Tāpat nozīmīgs nodarbināto pieaugums pērn bija vērojams finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos – nodarbināto skaits palielinājās par 4,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gadu, kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā – pieaugums par 4,4 tūkstošiem nodarbināto.
Savukārt visbūtiskākais nodarbināto skaita samazinājums pērn bija vērojams transporta nozarē, kur nodarbināto skaits samazinājās par 6,4 tūkstošiem jeb 8%, salīdzinot ar 2018. gadu. Darbaspēka pieprasījuma samazinājums transporta nozarē lielā mērā saistāms ar kravu apjuma kritumu gandrīz visos transporta segmentos, jo īpaši dzelzceļa pārvadājumos.
Līdz ar nodarbināto skaita pieaugumu, turpināja augt arī nodarbinātības līmenis - 2019. gada 4. ceturksnī tās palielinājās līdz 65,4% starp iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem, kas bija par 0.8 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus vidēji 2019. gadā nodarbinātības līmenis pieauga līdz 65%, līdz ar to jau trešo gadu pēc kārtas turpinot labot iepriekš uzstādītos rekordus.
Vienlaikus darba tirgu turpina ietekmēt demogrāfijas tendences - iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem 2019. gadā samazinājās par 11,3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gadu. Tas kopumā negatīvi ir atsaucies arī uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2019. gadā samazinājās par gandrīz 10,8 tūkstošiem jeb 1,1%.
Tāpat pēc piecu gadu stabila pieauguma ir samazinājies iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis. Kopumā 2019. gādā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (bija nodarbināti vai meklēja darbu) veidoja 69,4% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem, kas bija par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gādā (69,6%). Tas norāda uz to, ka darba tirgus pašlaik ir sasniedzis savu potenciālu un turpmāki uzlabojumi iespējami, tikai mazinot strukturālās disproporcijas – reģionālās atšķirības, prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības.
Nelabvēlīgās demogrāfijas tendences, kā arī darbaspēka pieprasījuma pieaugums arvien vairāk ietekmē darbaspēka pieejamību darba tirgū. Bezdarba līmenis 2019. gada 4. ceturksnī samazinājās līdz 6%, bet kopumā 2019. gadā – līdz 6,3%, līdz ar to bezdarba rādītāji faktiski ir sasnieguši 2007. gada līmeni. Pērn 4. ceturksnī darba meklētāju skaits samazinājās līdz 57,9 tūkstošiem, kas bija par 9,2 tūkstošiem mazāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.
2019. gada 4. ceturksnī Latvijā bija otrais zemākais bezdarba rādītājs starp Baltijas valstīm - Igaunijā tas bija 4,1%, savukārt Lietuvā – 6,4%.
Vienlaikus jāatzīmē, ka darba tirgu joprojām jūtami ietekmē strukturālās neatbilstības. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām gandrīz 2/5 (38,2% jeb 23,3 tūkstoši) no visiem darba meklētājiem ir bez darba ilgāk par gadu, līdz ar to daudzi no tiem ir zaudējuši darba iemaņas, kā arī to prasmes vairs neatbilst darba tirgū pieprasītām. Tāpat būtiska strukturālā bezdarba veidojošā komponente Latvijā ir darba tirgus reģionālās neatbilstības - bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, arī 2020. gadā turpinās sarukt bezdarbs, kā arī pieaugs iedzīvotāju nodarbinātības līmenis. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis šogad varētu samazināties līdz vidēji 6% gadā, bet nodarbinātības līmenis varētu palielināties līdz 65,4% starp iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Vienlaikus, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, kopumā nodarbināto skaits gada griezumā varētu samazināties par 0,2 procentiem.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vecākais ekonomists