Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūlijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,1%. Savukārt preču imports samazinājās ievērojami straujāk – par 15,1%.
Eksporta samazinājumu augustā būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču eksporta samazinājums. Ievērojami samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, dzelzs un tērauda un minerālā kurināmā un naftas produktu eksporta apjomi. Savukārt augustā būtiski pieauga graudaugu kultūru, kā arī farmācijas produktu un eļļas augu sēklu eksporta vērtība.
2019.gada augustā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,3%. Eksports saruka uz Apvienoto Karalisti (koksne), Zviedriju (koksne), Franciju (elektroierīces un iekārtas) un Igauniju (dzelzs un tērauds). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (farmaceitiskie produkti u.c.).
Savukārt būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 9,8%, tai skaitā uz Krieviju – par 9,8% (elektroierīces, apģērbs u.c.). Pieauga eksports arī uz Kazahstānu un Baltkrieviju.
Augustā samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 13,7%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi), bet pieauga uz Saūda Arābiju un Nigēriju (graudaugi – uz abām valstīm).
Preču importa samazinājumu augustā lielā mērā noteica naftas pārstrādes produktu (gan cenu, gan arī apjomu dēļ) un lidaparātu un to daļu importa vērtības kritums. Saruka arī mehānismu un ierīču, kā arī dzelzs un tērauda importa vērtība. Savukārt pieauga vieglās un ķīmiskās rūpniecības preču importa vērtība.
Kopumā gada astoņos mēnešos eksports bija par 0,4% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 1 %.
Neskatoties uz to, ka augustā bija vērojams eksporta vērtības samazinājums, tomēr gadā kopumā tiek prognozēts neliels eksporta pieaugums
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis