Augustā gada griezumā būtiski saruka gan eksports, gan imports

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gada augustā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 24,5%. Preču importa vērtība gada griezumā bija par 24,8% mazāka kā pirms gada. Eksports samazinājās piekto, bet imports – sesto mēnesi pēc kārtas. Tirdzniecības deficīts augustā sastādīja 12,3 procentus. Eksporta vērtības samazinājums gada griezumā daļēji ir saistāms arī ar eksporta cenu samazinājumu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta kritums vairāk nepadziļinās un kopš jūnija tā apjomi pat nedaudz ir pieauguši, kā arī ārējās tirdzniecības deficīts ir kļuvis nedaudz mazāks.

Augustā gada griezumā būtiski samazinājās minerālo produktu eksporta vērtība. Saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, graudaugu un eļļas augu sēklu, elektroierīču, iekārtu un mehānismu eksports. Savukārt pieauga ķīmiskās rūpniecības preču, dzērienu, dzelzs un tērauda eksporta vērtība.

Augustā gada griezumā par 24,2% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu, Somiju (uz abām – minerālie produkti), Zviedriju (eļļas augu sēklas), Igauniju (minerālie produkti, elektroierīces), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti un organiskie savienojumi), Dāniju (koksne, dzīvnieku un augu tauki) un Vāciju (eļļas augu sēklas, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Čehiju (gaisa kuģi, to daļas) un Ungāriju (minerālie produkti).

Savukārt augustā pieauga eksports uz NVS valstīm – par 2,7%. Pieauga eksports uz Kirgizstānu (augu daļas, saknes) un Krieviju (dzērieni). Uz Krieviju lielākoties tiek eksportēti dzērieni, farmācijas produkti, apģērbi un piederumi, parfimērijas un kosmētikas līdzekļi, kā arī citas sankciju sarakstā neiekļautas preces.

Eksporta apjomi augustā būtiski samazinājās uz pārējām valstīm – par 34,2%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces, minerālie produkti), Apvienoto Karalisti (koksne) un Nigēriju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Tanzāniju (mēslošanas līdzekļi) un Islandi (mēbeles).

Augustā gada griezumā turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu importa vērtība. Samazinājās arī elektroierīču un iekārtu, ķīmiskās rūpniecības, mehānismu un ierīču, kā arī plastmasas izstrādājumu imports. Savukārt pieauga dzērienu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda importa vērtība.

Kopumā 2023.gada janvārī-augustā preču eksports faktiskajās cenās bija par 8,2% mazāks nekā 2022.gada astoņos mēnešos, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 9,3 procentiem.

Eksporta izaugsmi tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt vājš ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā uzņēmējiem ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Edmunds Gergelevičs

EM Analītikas dienesta analītiķis