Astoņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis – Lietuva, Latvija, Igaunija, Austrija, Polija, Grieķija, Spānija un Luksemburga vērsās pie ES iekšējā tirgus komisāra Tjerī Bretona (Thierry Breton) un ES enerģētikas komisāres Kadri Simsones (Kadri Simson), aicinot ES atkopšanās plānā nozīmīgu vietu paredzēt atjaunojamo energoresursu (AER) industrijai.
Vīrusa Covid-19 izraisītā krīze ir būtiski ietekmējusi Eiropas ekonomiku un pašlaik tiek izstrādāts apjomīgs Eiropas Savienības atkopšanās plāns, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību. Šajā plānā AER un progresīvām tehnoloģijām ir jāieņem nozīmīga vieta ne tikai kopējo klimata mērķu sasniegšanai, kas ir noteikti Eiropas Zaļajā kursā (European Green Deal) un Rūpniecības stratēģijā, bet tiem ir jākļūst par ekonomiskās atkopšanās katalizatoru.
“AER tehnoloģijas, kuras ražotu un uzstādītu vietējie uzņēmēji, ne tikai nestu pienesumu nozares attīstībai un veicinātu zaļo mērķu sasniegšanu, bet arī nodrošinātu pieejamākas cenas un lielāku enerģētisko neatkarību. Tas radītu gan jaunas darba vietas, gan tiktu nodrošināta zaļā enerģija pašu mājās,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Stratēģiski svarīgi ir nodrošināt AER, kā arī uzglabāšanas iekārtu komponenšu ražošanu Eiropā, tādejādi radot ievērojamu ekonomisko labumu ES iedzīvotājiem. Tādēļ vēstulē ministri rosina saules un vēja enerģijas ražošanas un uzglabāšanas tehnoloģijas iekļaut ES stratēģisko vērtību ķēžu sarakstā, palielinot ieguldījumus šajās nozarēs, stimulējot konkurētspējīgu videi nekaitīgas enerģijas ražošanas nozari ar augstu pievienoto vērtību. Iecerēts, ka nākamajos 30 gados ES tiks ieguldītas investīcijas saules un vēja enerģijā vairāk kā divu triljonu eiro apmērā. Tas vienlaikus veicinās rūpniecības attīstību un jaunu darba vietu rašanos, radīs potenciālu modernu tehnoloģiju eksportam, mazinās enerģētikas infrastruktūras projektu kavēšanās riskus, kā arī sekmēs energoapgādes drošību Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Attiecībā uz vēja enerģijas veicināšanu, vēstulē uzsvērts, ka ES būtu jāpaātrina jūras vēja enerģijas potenciāla attīstība, attīstot peldošo jūras vēja elektrostaciju tehnoloģiju ar augstu pievienoto vērtību izstrādi. Savukārt saules enerģijas jomā, ES būtu jākoncentrējas uz kvalitatīvu saules enerģijas moduļu ražošanu, kā arī uz saules enerģijas integrēšanu rūpniecībā.
Sadarbība starp AER nozarēm un citu jomu tehnoloģijām, tai skaitā digitalizācija, sekmēs efektīvāku resursu izmantošanu, jaunu tehnoloģiju un industriju attīstību, kā arī radīs jaunas darba vietas, inovāciju attīstību un kopējo ekonomisko izaugsmi.
Lai sekmētu Eiropas zaļo izaugsmi, Eiropas Komisija tiek mudināta izveidot Atjaunojamo energoresursu rūpniecības aliansi, Rūpniecības forumā iekļaujot pārstāvjus no visām AER nozarēm. Tāpat tiek rosināts iekļaut vēja un saules enerģijas Eiropas stratēģiskajās vērtību ķēdēs, paredzot arī īpašus atbalsta pasākumus, tostarp, piešķirot prioritāti ES investīciju sadalē gan no esošajiem, gan turpmākajiem ES programmu uzsaukumiem. Svarīgi, lai atbalsta mehānismi tiktu mērķēti uz AER tehnoloģiju attīstības veicināšanu.
Šo aspektu ņemšana vērā ekonomikas atkopšanās plānā veicinās ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un dos ieguvumus ekonomikai ilgtermiņā. Ņemot vērā kopējos ES Zaļā kursa mērķus un digitalizācijas radītās iespējas, ekonomikas atkopšanās plānā ir jārisina visa AER ekosistēmas stimulēšana. Nepieciešama zaļāka enerģija par zemākām cenām, kas samazinātu energointensīvās rūpniecības izmaksas un padarītu Eiropu par videi draudzīgāko reģionu pasaulē.
Kopēji uzstādījumi un apņemšanās nodrošinās virzību uz klimatneitrālāku Eiropu. Ekonomikas atkopšanās kontekstā ir jāseko stingriem Zaļā kursa un digitalizācijas politikas virzieniem, kas radīs ne tikai skaidras indikācijas uzņēmējiem, bet arī skaidras indikācijas uzņēmējiem par politisko virzienu un caurskatāmību.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv