Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 17,8%. Preču importa vērtība oktobrī gada griezumā pieaugusi vēl straujāk – par 28,8 procentiem.
2021. gada oktobrī eksporta vērtība turpināja augt gandrīz visās preču pamatgrupās. Lielu daļu no eksporta vērtības kāpuma turpina nodrošināt strauja koksnes un tās izstrādājumu eksporta izaugsme. Ievērojami auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, minerālo produktu, ķīmiskās rūpniecības un produktu eksports. Savukārt samazinājās graudaugu kultūru, satiksmes līdzekļu, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta vērtība.
Oktobrī, straujāk kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksports uz ES valstīm – par 27,6%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Vāciju (eļļas augu sēklas, koksne), Poliju (dzelzs un tērauds), Igauniju (minerālie produkti, elektroierīces) un Zviedriju (dzelzs un tērauds, transportlīdzekļi un to daļas).
Turpretī par 10,2% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Straujāk saruka eksporta vērtība uz Ukrainu (lidaparāti, to daļas) Krieviju un Baltkrieviju (uz abām – dzērieni).
Oktobrī salīdzinoši mēreni pieauga arī eksports uz pārējām valstīm – par 8,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Nigēriju (graudaugi) un Turciju (dzelzs un tērauds), savukārt samazinājās uz Saūda Arābiju, Maroku Keniju un Angolu (uz visām – graudaugi).
Preču importa vērtības pieaugumu oktobrī gada griezumā būtiski veicināja dzelzs un tērauda, minerālo produktu un lidaparātu un to daļu imports. Pieauga arī koksnes un tās izstrādājumu un plastmasas izstrādājumu imports.
Kopumā gada desmit mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-oktobra apjomus par 22,2%. Preču imports šajā laika posmā bija par 29,3% lielāks nekā pirms gada.
Lai arī pašlaik pieprasījums noieta tirgos ir stabils, joprojām saglabājas augsta Covid-19 saslimstība, kas nākotnē var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmi.
Ekonomikas ministrijas analīzi sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
Analītikas dienesta analītiķis