Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 30,7%. Preču importa vērtība novembrī gada griezumā pieauga vēl par 24,6%. Jāatzīmē, ka tirdzniecības deficīts novembrī sastādīja vien 0,7 procentus.
2021. gada novembrī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt gandrīz visās preču pamatgrupās. Lielu daļu no eksporta vērtības kāpuma turpina nodrošināt strauja koksnes un tās izstrādājumu eksporta izaugsme. Ievērojami auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, minerālo produktu un ķīmiskās rūpniecības preču eksports. Savukārt samazinājās lidaparātu un to daļu, kā arī elektroierīču un iekārtu eksporta vērtība.
“Jāatzīmē, ka 2021. gada desmit mēnešos ārējās tirdzniecības deficīts vidēji ik mēnesi bija 270 milj. eiro. Novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās un bija 23 milj. eiro jeb 0,7% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma. Uzlabojumus noteica ne tikai importa samazinājums mēneša laikā, bet arī tas, ka arvien vairāk eksportējam un mūsu ražotāji kļūst konkurētspējīgāki. Latvijas eksporta pieaugums tieši pēdējā mēnešu laikā ir vērtējams kā ievērojams. Eksporta izaugsmei vidējā termiņā izšķiroša nozīme būs konkurētspējas un produktivitātes kāpināšanai, tādēļ jau tagad aktīvi strādājam pie dažādiem eksportētāju atbalsta instrumentiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Novembrī, straujāk kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksports uz ES valstīm – par 38,8%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti, dzelzs un tērauds), Vāciju (eļļas augu sēklas, koksne), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti, koksne), Igauniju (minerālie produkti, dzelzs un tērauds), Poliju (dzelzs un tērauds) un Somiju (minerālie produkti, eļļas augu sēklas).
Turpretī par 3,8% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Straujāk saruka eksporta vērtība uz Ukrainu (lidaparāti, to daļas).
Novembrī strauji auga arī eksports uz pārējām valstīm – par 29,6%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne, eļļas augu sēklas), Turciju (dzelzs un tērauds), ASV (koksne) un Norvēģiju (graudaugi, dzelzs un tērauda izstrādājumi).
Preču importa vērtības pieaugumu novembrī gada griezumā veicināja visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces, metāli un to izstrādājumi, mehānismi, ierīces un elektroiekārtas, kā arī plastmasas un to izstrādājumi.
Kopumā gada 11 mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-novembra apjomus par 23,1% bet preču imports šajā laika posmā bija par 29% lielāks nekā pirms gada.
Lai arī pašlaik pieprasījums noieta tirgos ir stabils, tomēr augošā Covid-19 saslimstība, kā arī augstās energoresursu cenas nākotnē var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmi.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis