rūpniecība

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2021. gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 10,8% lielāki nekā pirms gada. Pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieaugums sastādīja 7,9%. Kopumā šā gada astoņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 8,6% lielāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Eksports joprojām ir viens no galvenajiem mūsu ekonomikas izaugsmes virzītājspēkiem. Pateicoties ražojošo nozaru sniegumam, produkcijas noieta apjomi turpina pieaugt. Veicinot ekonomikas aprites atjaunošanu, nedrīkstam ignorēt epidemioloģisko situāciju, tāpēc ir jādara viss, lai nodrošinātu drošu darba vidi visām nozarēm.”

Augustā gada griezumā, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, pieaugums bija vērojams lielākajā daļā apstrādes rūpniecības apakšnozaru. Strauji auga lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrādes (+9,6%, salīdzinot ar 2020. gada augustu), ķīmiskās rūpniecības (+43,8%) un automobiļu un piekabju (+46,1%) ražošanas apjomi. Tāpat būtisks pozitīvs ieguldījums nozares izaugsmē bija mēbeļu ražošanai (+30,4%), otrai lielākajai apstrādes rūpniecības apakšnozarei – pārtikas rūpniecībai (+3,3%) un citām apakšnozarēm.

Savukārt augustā jau septīto mēnesi turpina samazināties metālu ražošanas apjomi (-29,6%).

Augustā gada griezumā strauji turpināja augt arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Par 25,3% pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi, vēl straujāk – eksportā realizētās produkcijas apjomi – par 33,4%. Īpaši strauji auga kokapstrādes, ķīmiskās rūpniecības, mēbeļu ražošanas un automobiļu un piekabju ražošanas produkcijas realizācija.

Straujš pieprasījuma pieaugums lielākajā Latvijas preču noieta tirgū – ES - dod iespēju apstrādes rūpniecības uzņēmumiem turpināt uzrādīt augstus izaugsmes rādītājus. Prognozējams, ka arī turpmāk apstrādes rūpniecībai ir potenciāls attīstībai, it īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina. Tiesa, kā riski jāmin, pirmkārt, energoresursu cenu pieaugums(gan elektroenerģijai, gan dabasgāzei), otrkārt, Covid-19 augošā saslimstība un neskaidrība ar tās ierobežošanu.

 

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Edmunds Gergelevičs

Analītikas dienesta analītiķis