Ministru kabineta sēdē š.g. 4. martā apstiprināti grozījumi Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, būtiski mazinot administratīvo slogu, sekmējot konkurenci un līdz ar to augstākās kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.
Turpmāk būvekspertiem vairs nebūs dubultā jāizpilda minimālais patstāvīgās prakses un profesionālās pilnveides apjoms, bet tas būs jāizpilda tikai pamatdarbības jomā vai darbības sfērā. Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojs veiks padziļinātās pārbaudes, izskatīs sūdzības un pieņems lēmumus par būvekspertu pamatdarbības statusa izmaiņām. Tāpat padziļinātajās pārbaudēs turpmāk pārbaudīti tiks 1% būvspeciālistu no kopējā būvspeciālistu skaita, nevis 1% katrā darbības sfērā, tādējādi dodot kompetences pārbaudes iestādei iespēju vairāk pārbaudes veikt tieši problemātiskajās darbības sfērās, par kurām tiek saņemtas vairāk sūdzības.
Paplašināta tiltu jomas būvspeciālistu kompetence, iekļaujot tajā līdzīgas būves no ostu un jūras hidrotehnisko būvju, kā arī hidrotehnisko būvju sfērām – t.i. krastmalas ar dažādu veidu krasta nostiprinājumiem un estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātņu projektēšanu, būvprojektu un būvju ekspertīzi, izbūves darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
Līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts noilgums būvspeciālistu disciplinārlietu izskatīšanai, kompetences novērtēšanas iestādes vairs neizskatīs sūdzības par pārkāpumiem, kas izdarīti vairāk kā 10 gadus no sūdzības iesniegšanas brīža. Būvniecības process ir ilgs un kļūdas iepriekšējās stadijās bieži tiek atklātas tikai būvdarbu vai ekspluatācijas laikā, kas var radīt sūdzības un disciplinārlietas par pārkāpumiem, kas izdarīti vairākus gadus pirms sūdzību iesniegšanas, līdz ar to noteikts pietiekoši ilgs laiks, lai ekspluatācijas laikā varētu konstatēt arī būvprojekta izstrādātāju pieļautās kļūdas. Noilgums sūdzību izskatīšanai bija nepieciešams, jo nebūtu samērīgi izskatīt disciplinārlietas par ļoti seniem pārkāpumiem, šajā laikā būvspeciālista kompetence un rīcība var būt mainījusies un soda piemērošana vairs nesasniegtu mērķi.
Vienlaikus paaugstināta maksa par sākotnējo būvspeciālistu kompetences novērtēšanu no 150 eiro uz 250 eiro, kā arī paredzēts ieviest maksu par atkārtotu kompetences novērtēšanu 130 eiro apmērā, ko piemēros, ja pretendents nebūs nokārtojis kompetences pārbaudi ar pirmo reizi. Savukārt ikgadējā uzraudzības maksa netiks nepiemērota personām ar arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu par laikposmu, kurā tā izpildīs būvinspektora pienākumus, ja tā neveiks patstāvīgo praksi.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa