Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023.gada aprīlī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 11,9%. Preču importa vērtība gada griezumā bija par 9,6% mazāka kā pirms gada. Tirdzniecības deficīts aprīlī bija 12,9 %.
Aprīlī gada griezumā pieauga dzērienu, graudaugu kultūru, elektroierīču un iekārtu, kā arī sauszemes transportlīdzekļu, eksporta vērtība. Savukārt samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, ķīmisko produktu un metālu un to izstrādājumu eksporta vērtība.
Aprīlī gada griezumā par 12,9% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Igauniju (minerālie produkti, jaukti ķīmiskie produkti), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti), Lietuvu (minerālie produkti), Vāciju (koksne, farmācijas produkti) un Somiju (minerālie produkti). Savukārt auga eksports uz Portugāli (graudaugi), Franciju (lopbarība, elektroierīces), Itāliju (graudaugi) un Kipru (dzērieni).
Savukārt aprīlī otro mēnesi turpināja strauji augt eksports uz NVS valstīm – par 34,8%. Būtiski pieauga dzērienu eksports uz Krieviju. Palielinājās arī eksports uz Kazahstānu (elektroierīces, transportlīdzekļi).
Eksporta apjomi aprīlī samazinājās uz pārējām valstīm – par 19,1%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība samazinājās uz Apvienoto Karalisti (koksne), Ukrainu un ASV (koksne). Savukārt pieauga eksporta vērtība uz Tanzāniju, Tunisiju (uz abām – graudaugi) un AAE (dzelzs izstrādājumi).
Aprīlī gada griezumā būtiski samazinājās minerālo produktu imports. Samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, metālu un to izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības un plastmasas izstrādājumu imports. Savukārt pieauga sauszemes transportlīdzekļu un pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtība.
Eksporta izaugsmi tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt vājš ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgi.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis