Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, aprīlī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 15,3%, savukārt imports pieauga par 11%.
Aprīlī eksporta vērtības pieaugumā lielākais devums bija koksnes un tās izstrādājumu eksportam. Būtiski pieauga arī graudaugu, mehānismu un ierīču, kā arī transportlīdzekļu eksports. Savukārt eksporta vērtība samazinājās dzelzs un tērauda, kā arī eleketroierīču un elektroiekārtu eksporta grupās.
2018.gada aprīlī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga nedaudz lēnāk kā kopējais eksports – par 14,6%. Eksports pieauga uz visām ES valstīm, izņemot Beļģiju, Bulgāriju, Kipru un Čehiju.
Aprīlī turpināja pieaugt eksports uz NVS valstīm – par 23,5%, tai skaitā uz Krieviju – par 20,4%, kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Aprīlī par 12,6% pieauga arī eksports uz pārējām valstīm.
Preču importa pieaugumu 2018.gada aprīlī galvenokārt ietekmēja mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu imports.
Kopumā 2018.gada četros mēnešos eksports bija par 9% un imports par 7% lielāks nekā 2017.gada janvārī-aprīlī.
Sagaidāms, ka saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināties arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu līdzšinējos eksporta pieauguma tempus nākotnē ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītikas dienesta analītiķe