Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 2,9%, savukārt imports – par 15,3 %.
Aprīlī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja būtisks elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieaugums. Salīdzinoši strauji pieauga arī farmācijas produktu, dzelzs un tērauda, kā arī plastmasu un to izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājums bija vērojams dārgakmeņu, dārgmetālu un bižutērijas, mehānismu un ierīču, kā arī dzērienu un minerālo produktu eksporta grupās.
2019.gada aprīlī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 5,9%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Lietuvu un Apvienoto Karalisti, bet samazinājās uz Zviedriju.
Aprīlī samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 5,7% (tai skaitā uz Krieviju – par 8,9%). Saruka eksports arī uz Uzbekistānu un Azerbaidžānu. Vienlaikus aprīlī nedaudz samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par -3,2%. Būtiski pieauga eksports uz Turciju un Nigēriju (graudaugu kultūras), bet samazinājās uz Saūda Arābiju (graudaugu kultūras), Šveici (dārgakmeņi, dārgmetāli un bižutērija) un ASV (mehānismi un ierīces).
Straujo preču importu aprīlī pozitīvi ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības pieaugums. Pieauga arī farmācijas produktu un dzelzs un tērauda imports. Savukārt nedaudz samazinājās – mehānismu un iekārtu un sauszemes transportlīdzekļu imports.
Kopumā gada četros mēnešos eksports bija par 3,4% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 7,4 %.
Sagaidāms, ka kopumā gadā eksports pieaugs mēreni, kas skaidrojams ar izaugsmes tempu samazināšanos galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis