Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2024. gada 4. ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 1,2% jeb 10,5 tūkstošiem, salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, savukārt vidēji 2024. gadā nodarbināto skaits samazinājās par 0,8% jeb 6,8 tūkstoši nodarbināto, salīdzinot ar 2023. gadu.
Nodarbināto skaita samazinājumu lielā mērā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī darba tirgus piedāvājuma puses faktori – iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā, kā arī kopējā darbaspēka piedāvājuma kritums.
Kopumā 2024. gada 4. ceturksnī bija nodarbināti 867,2 tūkstoši iedzīvotāji jeb 63,4% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Savukārt vidēji 2024. gadā nodarbināto skaits veidoja 877,4 tūkstošus, bet nodarbinātības līmenis bija 64%, kas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā vidēji 2023. gadā.
Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos - par 5,1 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024. gada 4. ceturksnī - 68,5%), bet par 2,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2024. gada 4. ceturksnī - 66,1%).
Ņemot vērā gan ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, gan arī darbaspēka pieprasījuma samazināšanos, 2024. gada pēdējā ceturksnī bezdarba līmenis palielinājās līdz 6,9%, kas ir par 0,1 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2023. gada nogalē, savukārt vidēji 2024. gadā bezdarba līmenis palielinājās par 0,2 procentpunktiem - līdz vidēji 6,9% gadā. Kopumā 2024. gada 4. ceturksnī darba meklējumos bija 63,8 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 0,6% (0.4 tūkstošiem) mazāk kā 2023. gada 4. ceturksnī.
Līdz ar darba tirgus aktivitāšu samazināšanos, jau otro ceturksni pēc kārtas samazinās arī iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2024. gada 4. ceturksnī samazinājās līdz 68%, kas bija par 0,6 procentpunktu zemāks rādītājs nekā attiecīgi 2023. gada 4. ceturksnī (68,6%). 2024. gada 4. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 931 tūkstoti, kas ir par 10,9 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 4. ceturksnī.
Jāatzīmē, ka līdz ar Ukrainas kara bēgļu ienākošās plūsmas samazināšanos, arī šīs plūsmas pozitīvais efekts uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku pakāpeniski izsīkst. Tāpat jāņem vērā, ka daļa kara bēgļu atgriežas mājās, tādejādi demogrāfisko faktoru negatīvā ietekme uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku kļūst izteiktāka. Kopumā iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem 2024. gadā samazinājās par 5,7 tūkstošiem, salīdzinot ar 2023. gadu.
Sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū 2025. gadā stabilizēsies un, līdz ar ekonomisko aktivitāšu atgriešanos tautsaimniecībā, arī nodarbināto skaits varētu atsākt augt. Vienlaikus situāciju darba tirgū turpinās ietekmēt piedāvājuma puses faktori un bezdarba līmenis varētu atgriezties tuvu 2023. gada rādītājiem, līdz ar to saasinot darbaspēka pieejamības problēmu. Kopumā bezdarba līmenis 2025. gadā varētu samazināties līdz vidēji 6,5%, savukārt nodarbināto skaits pieaugt par vidēji 0,2%.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vadītājs