Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 8,9%. Preču importa vērtība gada griezumā pieauga straujāk – par 14,5%. Tirdzniecības deficīts janvārī bija 6,2 procenti.
Janvārī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt lielākajā daļā preču pamatgrupu. Vienlaikus jāatzīmē, ka eksporta izaugsme daļēji ir saistīta ar eksporta cenu palielinājumu. Lielu eksporta vērtības pieauguma daļu nodrošināja graudaugu un elektroierīču un iekārtu eksports. Būtiski pieauga arī dzērienu, sauszemes transportlīdzekļu, dārzeņu un lopbarības eksporta vērtība. Savukārt negatīva ietekme eksporta izaugsmē, pārsvarā cenu samazinājuma dēļ bija dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības samazinājumam.
Janvārī gada griezumā par 6,3% pieauga eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Somiju (minerālie produkti, koksne), Lietuvu (elektroierīces, transportlīdzekļi), Zviedriju (koksne), Vāciju (lopbarība, mehānismi) un Igauniju (elektroierīces, plastmasas).
Palielinājās eksports arī uz NVS valstīm – par 11,4%. Pieauga eksporta vērtība uz Kazahstānu (elektroierīces, dzērieni), bet samazinājās uz Krieviju (mehānismi, farmācijas produkti).
Eksporta apjomi janvārī pieauga arī uz pārējām valstīm – par 18,5%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība palielinājās uz Nigēriju (graudaugi), Turciju (dzelzs un tērauds) un Izraēlu (graudaugi), savukārt tā saruka uz Apvienoto Karalisti un ASV (uz abām – koksne).
Preču imports janvārī gada griezumā pieauga lielākajā daļā preču pamatgrupu. Strauji auga transportlīdzekļu imports. Tostarp, cenu palielinājuma dēļ, palielinājās arī minerālo produktu importa vērtība. Savukārt samazinājās metālu un ķīmiskās rūpniecības produktu imports.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītikas dienesta analītiķe