Joprojām pastāvot augstam cenu līmenim, šā gada septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpināja samazināties, un kritums bija straujākais kopš šā gada marta. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās gada laikā samazinājās par 1,7 %, bet, ņemot vērā cenu ietekmi, salīdzināmajās cenās tas saruka par 5,2 % (pēc neizlīdzinātiem datiem). Neliels mazumtirdzniecības apjoma kritums ir vērojams arī mēneša griezumā. Septembrī, salīdzinot ar augustu, tas samazinājās par 0,1 % (pēc sezonāli koriģētiem datiem).
Gada griezumā augsto cenu ietekmē mazumtirdzniecības apgrozījums saruka visās lielajās preču grupās. Ļoti strauji tas samazinājās nepārtikas precēm, straujš kritums bija arī degvielas mazumtirdzniecības apgrozījumam, bet pārtikai tas samazinājās mērenāk.
Septembrī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazinājās par 8,3 %. Tas samazinājās visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā, kur apgrozījums pieauga par 4,9 % un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (pieaugums par 1,5 %). Straujākais apgrozījuma kritums bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 10,7 %). Mazumtirdzniecības apgrozījums strauji samazinājās arī tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 8,1 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 8,1 %), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 6,6 %), grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā (par 6,1 %) un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 5,1 %). Mērenāks kritums bija vērojams pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 3,8 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 3,6 %) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 2,3 %).
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām mērens apgrozījuma kritums bija vērojams mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 1,3 %), bet pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem tas strauji samazinājās (par 11,2 %). Arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā bija vērojams straujš kritums – par 9,7 %.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā septembrī saruka divpadsmito mēnesi pēc kārtas, bet septembrī tam bija mērenākais kritums – par 1,2 %. Lai gan pārtikas produktu cenas pēdējos mēnešos samazinās, cenu līmenis pārtikai joprojām saglabājas augsts, kas ietekmē pārtikas preču apgrozījumu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās septembrī strauji saruka – par 4,4 %, salīdzinot ar 2022. gada septembri. To noteica cenu kāpums degvielai pēdējos mēnešos un degvielas mazumtirdzniecības apjoma kāpums iepriekšējā gada septembrī, kad degvielas cenas bija sarukušas pēc to straujā kāpuma pirmajā pusgadā.
Kopumā š.g. deviņos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 2,7 % zemāks nekā 2022. gada janvārī-septembrī, ko lielā mērā noteica pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums par 4,7 % pārtikas preču augto cenu dēļ. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,2 %, ko noteica augstā bāze 2022. gada sākumā, kad pakāpeniski tika atcelti visi tirdzniecības ierobežojumi un mazumtirdzniecības apgrozījums ievērojami pieauga. Savukārt degvielas tirdzniecības apgrozījums šogad janvārī-septembrī pieauga par 2,6 %, ko ietekmēja zemāki mazumtirdzniecības apjomi iepriekšējā gada aprīlī-jūlijā augsto degvielas cenu dēļ.
Prognozējams, ka mazumtirdzniecības apjomus turpinās ietekmēt augstās cenas – iedzīvotāji ir pielāgojušies lētāku un apjomu ziņā mazāku pirkumu veikšanai. Tomēr, pārtikas un energoresursu cenām stabilizējoties, to negatīvā ietekme uz mazumtirdzniecības apgrozījumu pakāpeniski mazināsies.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
Analītikas dienesta analītiķe