Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada jūlijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 25,5%. Preču importa vērtība jūnijā gada griezumā pieauga nedaudz straujāk – par 28,1%.
2021.gada jūlijā gada griezumā eksporta vērtība palielinājās gandrīz visās preču grupās. Lielu daļu no eksporta vērtības kāpuma nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieaugums. Strauji auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu un minerālo produktu eksports. Tāpat pieaugums bija vērojams plastmasu un to izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības, kā arī citu eksporta grupu vērtībām. Savukārt samazinājās elektroierīču un iekārtu eksports.
“Preču eksports turpina būt nozīmīgs ekonomikas izaugsmes virzītājs. Lai saglabātu pozitīvās tendences, pašlaik ir divi galvenie darbības virzieni. Pirmkārt, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, ir svarīgi, lai ražotāji un eksportētāji varētu epidemioloģiski drošā veidā turpināt savu darbu un nezaudētu jau iekarotās ārzemju tirgu nišas. Otrkārt, eksporta izaugsmei vidējā termiņā izšķiroša nozīme būs konkurētspējas un produktivitātes kāpināšanai, tādēļ jau tagad tiek strādāts pie dažādiem eksportētāju atbalsta instrumentiem”, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Jūlijā valstu griezumā, līdzīgi strauji kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 23,3%. Eksports uz ES valstīm straujāk auga uz Lietuvu (minerālie produkti, koksne), Vāciju (koksne), Poliju (dzelzs un tērauds), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne) un Franciju (koksne, elektroierīces un iekārtas).
Vienlaikus pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 5,8%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (farmācijas produkti un dzērieni) un Ukrainu (farmācijas produkti un mēslošanas līdzekļi).
Jūlijā strauji auga eksports uz pārējām valstīm – par 46,4%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Turciju (dzelzs un tērauds) un ASV (koksne).
Preču importa vērtības pieaugumu jūlijā gada griezumā veicināja minerālo produktu, dzelzs un tērauda, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī mehānismu un ierīču imports.
Kopumā gada septiņos mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-jūlija apjomus par 21,2%. Preču imports šajā laika posmā bija par 25,6% lielāks nekā pirms gada.
Eksporta attīstības perspektīvas 2021.gadā kopumā tiek vērtētas arvien pozitīvāk. Lielākajā Latvijas preču eksporta tirgū – ES valstīs turpina uzlaboties ekonomiskā situācija un saglabājas augsti konfidences rādītāji. Tomēr jāatzīmē, ka lai arī pašlaik pieprasījums noieta tirgos ir stabils, vienlaikus saglabājas augsts Covid-19 tālākās izplatības risks, kas var negatīvi ietekmēt gan eksporta, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmes tempus.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis