Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 0,9%. Savukārt preču imports saruka par 4%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija nedaudz mazāks nekā pirms gada.
Janvārī gada griezumā, līdzīgi kā kopējais eksports, samazinājās preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 1%. Eksports uz ES valstīm straujāk pieauga uz Igauniju (elektroierīces un iekārtas, minerālie produkti), Dāniju (koksne), Lietuvu (elektroierīces un iekārtas, farmācijas produkti) un Poliju (kažokādu izstrādājumi), bet būtiski samazinājās uz Vāciju (eļļas augu sēklas, koksne) un Zviedriju (mēbeles, eļļas augu sēklas).
Vienlaikus eksports pieauga uz NVS valstīm – par 6,4%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (dzērieni, farmācijas produkti), bet samazinājās uz Uzbekistānu (optiskās ierīces) un Baltkrieviju (mehānismi un ierīces).
Janvārī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 4,4%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Nigēriju (graudaugi), Apvienoto Karalisti (koksne), Alžīriju un Maroku (uz abām – graudaugi), bet samazinājās uz Turciju, Šveici (uz abām – graudaugi) un Čīli (plastmasas būvizstrādājumi).
Preču importa samazinājumu janvārī gada griezumā būtiski ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu, minerālo produktu, tekstilizstrādājumu un transportlīdzekļu vērtības kritums. Savukārt pieauga elektroierīču un iekārtu, koksnes un tās izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības preču importa vērtība.
Visticamāk, ka arī turpmāk ražotāji spēs pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai situācijai, turpinot audzēt eksporta apjomus. Tomēr, eksporta attīstība 2021.gadā kopumā, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas, joprojām ir neskaidras jaunu Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu dēļ.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis