Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās Latvijā nedaudz samazinājās – par 1,3%, savukārt imports mēreni pieauga – par 0,3%. 2018. gadā kopumā eksporta izaugsme bija 7,2%, savukārt imports pieauga par 10,1%.
Decembra eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu, savukārt negatīvi – mehānismu un ierīču, graudaugu un minerālo produktu eksports.
Arī kopumā 2018. gadā eksporta izaugsmē lielāko ieguldījumu starp preču grupām deva koksnes un tās izstrādājumu eksports. Tāpat būtiski pieauga mehānismu un ierīču (+26%), dzelzs un tērauda izstrādājumu (+15%), kā arī transportlīdzekļu (+12%) eksporta vērtība. Savukārt negatīvi eksporta attīstību pērn ietekmēja graudaugu, eļļas augu sēklu, lidaparātu daļu un elektroierīču un iekārtu eksports. Jāatzīmē, ka šo preču grupu eksporta samazinājuma ietekme uz kopējo eksportu nebija būtiska.
2018. gadā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga straujāk kā kopējais eksports – par 8,1%. Lielākoties to pozitīvi ietekmēja iepriekš minētās koksnes un tās izstrādājumu grupas eksports. Tāpat būtiski pieauga ķīmiskās rūpniecības preču, transportlīdzekļu, elektroierīču un iekārtu, kā arī dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta vērtība. ES ietvaros eksports būtiski pieauga uz Zviedriju, Apvienoto Karalisti, Igauniju, Dāniju, Lietuvu un Somiju.
2018. gadā pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 6,7% (tai skaitā uz Krieviju – par 7,7%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Eksporta pieaugumu uz NVS valstīm būtiski veicināja optisko ierīču un aparātu, elektroierīču un iekārtu, kā arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksportu.
Mērenāk 2018. gadā eksports pieauga uz pārējām valstīm – par 3,8%. Pieaugumu pārsvarā ietekmēja mehānismu un ierīču eksporta pieaugums uz ASV.
Preču importa pieaugumu pērn galvenokārt ietekmēja mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu imports.
Eksporta-importa saldo 2018. gadā sastādīja -11,2% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma (2017. gadā – -9,9%).
Sagaidāms, ka šogad saglabāsies mērena eksporta dinamika. Tiek prognozēts, ka izaugsmes tempi ES valstīs 2019. gadā būs lēnāki nekā pirms gada. Eksporta dinamiku ierobežos arī vājais pieprasījums NVS valstu tirgos. Nozīmīgs eksporta attīstības virziens ir trešās valstis, bet pašlaik to īpatsvars eksporta struktūrā joprojām ir salīdzinoši neliels. Kopumā nenoteiktība ārējos tirgos neļauj cerēt uz jūtamu eksporta iespēju paplašināšanos.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis