Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2018. gada 4. ceturksnī nodarbināto skaits palielinājās par 0,8% jeb aptuveni 7,6 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni. Vienlaikus 2018. gadā kopumā nodarbināto skaits ir audzis par 1,6% jeb gandrīz 15 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gadu, kas ir bijis straujākais pieaugums pēdējo 5 gadu laikā. Kopumā 2018. gada 4. ceturksnī nodarbināti bija 909,8 tūkstoši iedzīvotāji.
Nodarbināto skaits galvenokārt audzis pateicoties darbaspēka pieprasījuma pieaugumam būvniecībā. 2018. gadā nodarbināto skaits būvniecībā palielinājās par 18,2% jeb 11,5 tūkstošiem, kas ir vairāk nekā 3/4 no kopējā nodarbināto skaita pieauguma tautsaimniecībā. Tāpat nozīmīgs nodarbināto pieaugums 2018. gadā bija vērojams tirdzniecībā – par 8 tūkstošiem, ko ietekmēja vairāku tirdzniecības uzņēmumu ienākšanas Latvijas tirgū - IKEA veikala atklāšana, darbinieku piesaistes uzsākšana Lidl ķēdē un tirdzniecības centram Akropole Rīga.
Līdz ar nodarbināto skaita pieaugumu, turpina palielināties arī nodarbinātības līmenis. Nodarbinātības līmenis 2018. gada 4. ceturksnī palielinājās līdz 64,6% iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem, kas bija par 0.9 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Vidēji gadā nodarbinātības līmenis pieauga līdz 64,5%, kas ir līdz šim vēsturiski augstākais nodarbinātības rādītājs valstī.
Nodarbinātības pieaugumu lielā mērā ļāvusi nodrošināt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanās. Jāatzīmē, ka iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā joprojām turpina sarukt, kas ietekmē arī pieejamo darbaroku skaitu darba tirgū. Tāpēc arvien lielāka nozīme darbaspēka piedāvājuma noturēšanai esošajā līmenī ir dažādu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju grupu iesaiste darba tirgū. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2018. gadā kopumā palielinājās par 1,9 tūkstošiem, bet iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte par 0,7 procentpunktiem (līdz 69,6%), salīdzinot ar 2017. gadu. Vienlaikus iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15-74 gadiem 2018. gadā samazinājās par 12,5 tūkstošiem un vidēji gadā bija aptuveni 1,4 miljoni.
Nelabvēlīgās demogrāfijas tendences, kā arī darbaspēka pieprasījuma pieaugums, arvien vairāk ietekmē darbaspēka pieejamību darba tirgū. Bezdarba līmenis 2018. gada 4. ceturksnī samazinājās līdz 6,9% ( vidēji 2018. gadā – līdz 7,4%), līdz ar to strauji pietuvinoties 2006./2007. gada bezdarba rādītājiem. 2018. gada 4. ceturksnī daba meklētāju skaits samazinājās līdz 67,1 tūkstošiem jeb par gandrīz 12,6 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gada atbilstošo periodu.
Tomēr bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājās jūtami augstāks nekā kaimiņos – Igaunijā bezdarba līmenis gada 4. ceturksnī bija 4,4%, savukārt Lietuvā – 6%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kas joprojām veido vairāk nekā 2/5 no bezdarbnieku kopskaita. Jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars darba meklētāju kopskaitā gada laikā ir pieaudzis par 4 procentpunktiem – līdz 41,7% 2018. gadā. Bezdarba samazināšanos kavē arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmenis Rīgas reģionā ir gandrīz četras reizes zemāks nekā Latgales reģionā, kas kontekstā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.
Sagaidāms, ka 2019. gadā nodarbināto skaits turpinās pieaugt, tomēr lēnāk nekā 2018. gadā. Kopumā 2019. gadā nodarbināto skaits varētu palielināties par aptuveni 1%, bet bezdarba līmenis noslīdēt zem 6,8 procentiem.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vecākais ekonomists