Jaunumi
BRUTO PAMATKAPITĀLA VEIDOŠANA

 

Investēšanas aktivitātes  Latvijā pēdējos gados bija visai mērenas un investīciju devums IKP pieaugumā nenozīmīgs. 2016.gadā ieguldījumi pamatkapitāla veidošanai veidoja 18,2% no IKP, kas bija zemākais līmenis kopš 2000.gada.

 

Pēc ilgstoši vājās investīciju dinamikas, 2017.gadā investīcijas atkal aug. 2017.gada trīs ceturkšņos ieguldījumi pamatkapitāla veidošanai sasniedza 19% no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, investīcijas palielinājās par 18,5%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 14% (3.ceturksnī – par 24,6 %) un mašīnās un iekārtās – par 21,8% (3.ceturksnī – par 13,4%).

 

Apjomīgi ieguldījumi ir veikti intelektuālā īpašuma produktos. Investīcijas šajos aktīvos 3 ceturkšņos bija par gandrīz 30% augstākā līmenī nekā pirms gada. Investēšanas procesa aktivizēšanos pozitīvi ietekmēja augošais ārējais un iekšējais pieprasījums, ES struktūrfondu pieejamības paplašināšanās, kreditēšanas apjomu pieaugums u.c. Saglabājoties investīcijām labvēlīgai videi, kā arī ņemot vērā augsto jaudu noslodzi arī turpmāk var sagaidīt salīdzinoši strauju investīciju dinamiku.

 

 

 

 

Pieauguma tempi, %

2011

2012

2013

2014

2015

2016

 

2017

9mēn

 

2017

1Q

2017

2Q

2017

3Q

Privātais patēriņš

3,0

3,1

5,1

1,4

2,5

3,3

 

4,9

 

4,9

4,0

5,8

Sabiedriskais patēriņš

3,0

0,3

1,6

1,9

1,9

2,7

 

4,5

 

3,5

5,0

4,8

Bruto pamatkapitāla veidošana

24,0

14,4

-6,0

0,1

-0,5

-15,0

 

18,5

 

11,6

22,1

20,0

Eksports

12,0

9,8

1,1

6,0

3,0

4,1

 

4,1

 

7,1

3,0

2,4

Imports

22,0

5,4

0,4

1,2

2,1

4,5

 

10,0

 

8,1

7,8

14,1

IKP

6,4

4,0

2,6

1,9

2,8

2,1

 

4,7

 

4,0

4,0

5,8

Struktūra, %

2011

2012

2013

2014

2015

2016

 

2017

9mēn

 

2017

1Q

2017

2Q

2017

3Q

Privātais patēriņš

61,6

60,9

61,5

61,1

60,3

61,5

 

63,2

 

65,6

62,3

62,2

Sabiedriskais patēriņš

18,2

17,4

17,6

17,5

17,9

18,0

 

17,6

 

18,3

19,0

15,8

Bruto pamatkapitāla veidošana

22,2

25,4

23,2

22,5

22,1

18,2

 

19,1

 

15,4

19,2

21,9

Krājumi

3,0

0,8

1,3

0,3

0,2

1,4

 

2,1

 

0,6

2,1

3,5

Eksports

57,8

61,3

60,2

60,6

60,3

60,0

 

60,3

 

65,0

58,7

58,0

Imports

62,8

65,8

63,7

62,0

60,8

59,1

 

62,4

 

64,8

61,2

61,5

Eksporta-Importa saldo

-5,0

-4,4

-3,5

-1,4

-0,5

0,9

 

-2,1

 

0,2

-2,6

-3,4

IKP

100

100

100

100

100

100

 

100

 

100

100

100

 

  ĀRVALSTU TIEŠĀS INVESTĪCIJAS LATVIJĀ

 

ĀTI plūsmas Latvijas ekonomikā 2017.gadā ir būtiski pieaugušas. Gada deviņos mēnešos piesaistītās ĀTI bija 710 milj. eiro apjomā, ko galvenokārt noteica ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ĀTI neto plūsmas palielinājās gandrīz 5 reizes, sasniedzot 3,6% no IKP līmeni (2016.gadā – 0,5% no IKP). Piesaistītās ĀTI Latvijas ekonomikas reālajā sektorā (t.i. bez ĀTI finanšu starpniecības nozarē) 2017.gada deviņos mēnešos bija gandrīz 3 reizes lielākā apjomā nekā pirms gada. Valstu dalījumā lielākās investīcijas 2017.gada deviņos mēnešos saņemtas no Zviedrijas, Lietuvas un Nīderlandes.

 

 

Arī citās Baltijas valstīs 2017.gadā ĀTI plūsmu intensitāte pieauga. Baltijas valstīs kopumā 2017. gada pirmajā pusgadā piesaistītās ĀTI neto plūsmas bija 895,7 milj. eiro apjomā, kas ir gandrīz tik pat cik 2016.gada kopumā. Latvija piesaistīja 35,3% no visām ĀTI Baltijas valstīs, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7 procentus.

 

2017.gada septembra beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 14,4 mljd. eiro (54,8% līmenī no IKP). Kopš 2016.gada beigām tās pieauga par 7,2%, ko galvenokārt ietekmēja uzkrāto  ĀTI palielināšana enerģētikas nozarē, tirdzniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos. 2017.gada septembra beigās nozaru struktūrā lielāks uzkrāto ĀTI īpatsvars ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā (25,2% no kopējām uzkrātām ĀTI), darījumos ar nekustamo īpašumu (14%), tirdzniecībā (13%) un apstrādes rūpniecībā (12%).

 

ĀTI pa nozarēm

(beigu atlikumi, mljrd. eiro un procentos)

 

 

2017.g. septembra beigās, milj. EUR

Struktūra

(%)

2016.g. beigas =100

Kopā

14424,4

100,0

107,2

Lauksaimniecība

577,0

4,0

100,5

Apstrādes rūpniecība

1729,3

12,0

105,9

Pārējā rūpniecība

872,6

6,0

142,2

Būvniecība

509,3

3,5

88,0

Tirdzniecība un izmitināšana

2155,6

14,9

103,3

Transports un uzglabāšana

670,8

4,7

120,4

Citi komercpakalpojumi

1326,5

9,2

116,9

Finanšu un apdrošināšanas darbības

3595,9

24,9

102,9

Operācijas ar nekustamo īpašumu

1786,4

12,4

103,3

Sabiediskie pakalpojumi

12,2

0,1

58,0

Neklasificēta darbība

1188,8

8,2

114,9

 

Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija. 2017.gada septembra beigās Zviedrijas uzņēmēju investīcijas veidoja gandrīz 16% no kopējām uzkrātajām ĀTI. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā. Lieli ir arī Nīderlandes, Kipras, Vācijas, Norvēģijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Luksemburgas uzņēmēju ieguldījumi. Šo valstu investīciju apjomi 2017.gada septembra beigās veidoja gandrīz 80% no kopējām uzkrātām ĀTI Latvijas ekonomikā.

 

ĀTI pa valstīm

(beigu atlikumi, mljrd. eiro un procentos)

 

 

2017.g. septembra beigās

milj.EUR

Struktūra

 (%)

2016.g. beigas =100

Kopā

14424,4

100,0

107,2

Zviedrija

2300,0

15,9

108,7

Krievija

1505,1

10,4

114,3

Nīderlande

1285,2

8,9

108,9

Kipra

1206,9

8,4

95,6

Igaunija

1165,5

8,1

119,7

Lietuva

915,7

6,3

126,4

Luksemburga

768,3

5,3

129,6

Norvēģija

708,7

4,9

100,8

Vācija

680,6

4,7

111,7

Dānija

579,3

4,0

97,0

Lielbritānija

457,5

3,2

107,7

Malta

420,2

2,9

111,2

Somija

363,8

2,5

94,4

Pārējās valstis

14424,4

15,9

108,7

 

 

Informāciju sagatavoja:

Ekonomikas ministrijas

Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments