Ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, ņemot vērā biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Būvniecības padomes viedokli un pieredzi. Līguma cenas indeksācija ir efektīvs instruments riska, kas ir saistīts ar darba spēka izmaksu un resursu cenu fluktuācijām, pārvaldībai būvdarbu līgumos. Regulējuma par būvdarbu līgumu cenas indeksāciju iekļaušana būvdarbu līgumos ļaus līgumslēdzējpusēm elastīgi pielāgoties būvdarbu tirgus svārstībām.
Vadlīnijas ir izstrādātas, ņemot vērā, ka noteikumu projekts “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu” (21-TA-110), paredz pienākumu iekļaut publiskajā būvdarbu līgumā noteikumus par cenu indeksāciju, bet neparedz indeksācijas noteikumus. Konkrēts indeksācijas modelis būtu jānosaka pasūtītājam, ņemot vērā konkrētās būvniecības ieceres raksturojumu, ar ieceres īstenošanu saistītus riskus, kā arī pasūtītāja vēlamo modeli sadārdzinājuma riska pārvaldīšanā. Vadlīnijas satur ieteikumus būvdarbu līguma cenas indeksācijas modeļiem, ieskicē faktorus, kas būtu vērtējami, izvēloties konkrēto indeksācijas modeli.
Pienākums iekļaut publiskajos būvdarbu līgumos līguma cenas indeksācijas noteikumus iestāsies tad, kad stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu”. Vienlaicīgi, ņemot vērā Krievijas agresijas Ukrainā izraisītos globālās ekonomikas satricinājumus, Ministrija iesaka jau tagad iekļaut līguma cenas indeksācijas noteikumus no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos.
Vadlīnijas ir izstrādātas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, taču līdzīgus principus pasūtītājs var piemērot arī citiem publiskajiem būvniecības pakalpojumu līgumiem.
Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai
Indeksācijas mērķis
Indeksācijas mērķis ir pārvaldīt un mazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus būvniecības nozarē.
Vadlīnijas norāda vispārīgos principus būvdarbu līgumu cenas indeksācijai, un tās sagatavoja Ekonomikas ministrija, ņemot vērā biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Būvniecības padomes viedokli un pieredzi. Būvdarbu līgumu cenas indeksācijas iekļaušana būvdarbu līgumos ļaus līgumslēdzējpusēm elastīgi pielāgoties būvdarbu tirgus svārstībām.
Vadlīnijās raksturoti cenu indeksi, kurus var izmantot būvdarbu izmaksu indeksācijai, sniedzot skaidrojumu par indeksiem un izmantošanas iespējām. Vadlīnijās sniegti arī ieteikumi būvdarbu izmaksu indeksēšanai, norādot galvenos indeksēšanas principus būvdarbu īstenošanas gaitā un sasaistot tos ar izmantojamiem indeksiem, to izmaiņu izvērtēšanu un attiecināšanu uz izmaksu vērtības izmaiņām.
Būtiski ņemt vērā, ka visām būvniecības iecerēm ne vienmēr derēs viens indeksācijas modelis. Tas var atšķirties atkarībā no būvniecības ieceres specifikas, kā piemēram būves veida (ēkas, ceļi vai infrastruktūras būve), būvdarbu izpildes ilguma, finansēšanas nosacījumiem un citiem aspektiem. Līdz ar to katra publiskā pasūtītāja atbildība ir izvērtēt Vadlīnijās norādītos indeksācijas kritērijus un būvdarbu līgumā iekļaut katrai būvniecības iecerei visatbilstošākos.
Būvdarbu izmaksu indeksēšanai izmantojamie indeksi
Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai ir izstrādātas balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) aprēķināto būvniecības izmaksu indeksu (turpmāk – BII) analīzi.
CSP sagatavo kompleksu BII, kas raksturo būvdarbu izmaksu pārmaiņas noteiktā laika periodā. Saskaņā ar CSP metodoloģiju BII mērķis ir atspoguļot vidējās tendences būvniecības resursu cenu pārmaiņās BII ir ielaides (input) cenu indekss, kas parāda cenu pārmaiņas galvenajiem būvniecībā ieguldītajiem resursu veidiem (izmantoto būvmateriālu cenas, būvniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksa un izmaksas celtniecības mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai). BII neietver virsizmaksas, būvuzņēmēja peļņas rādītājus un produktivitātes izmaiņas, kas ir izlaides (output) cenu indeksa sastāvdaļas un atspoguļo cenu pārmaiņas pabeigtiem būvobjektiem. Būvniecības izmaksu pārmaiņas pret iepriekšējo periodu (mēnesi/ceturksni) atspoguļo vidējā izmaksu līmeņa pārmaiņas mēneša/ceturkšņa laikā. Būvniecības izmaksu pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu uzrāda izmaksu pārmaiņas gada laikā. Būvniecības izmaksu pārmaiņas vidēji gadā parāda vidējās izmaksu pārmaiņas pēdējos 12 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem.
Turpmāk tiks aplūkoti būvniecības izmaksu indeksi, kas var vislabāk raksturot un atspoguļot situāciju būvniecības nozarē. CSP ir pieejami BII pa resursu veidiem un pa objektu grupām, tādējādi piedāvājot vairākus kompleksus BII.
BII pa resursu veidiem iedalās:
- būvniecība – pavisam;
- būvmateriāli;
- strādnieku darba samaksa;
- izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai.
BII pa objektu grupām iedalās:
- dzīvojamās ēkas;
- nedzīvojamās ēkas;
- inženierbūves:
- transporta objekti;
- pazemes maģistrālie cauruļvadi.
Būvmateriālu, strādnieku darba samaksas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšana izmaksas katrai būvniecības objektu grupai ir specifiskas. Ņemot vērā augstāk minēto, izmaksu indeksācijai ir iespējams izvēlēties piemērotāko būvniecības izmaksu indeksu vai indeksu kopumu atbilstoši konkrētam projektam. Piemēram, tiltu būvniecības gadījumā projekta izmaksu indeksācijai var izmantot BII transporta objektiem, atsevišķi indeksējot resursu izmaksas (būvniecība – pavisam vai būvmateriāli, strādnieku darba samaksa, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai). Tādējādi ir iespējams iegūt tieši konkrētam projektam piemērotāko būvniecības izmaksu indeksu atbilstoši tā tāmes resursu izmaksu struktūrai.
Darbaspēka izmaksas labāk indeksēt ar strādnieku darba samaksas indeksu, ko sagatavo BII aprēķināšanai, jo tas ciešāk saistīts ar veikto būvniecības apjomu. Pie tam, būvniecības darbu pieprasījuma vai samazinājuma gadījumā, šī indeksa izmaiņas ir īpaši izteiktas, kas atstāj būtisku ietekmi uz kopējām būvniecības izmaksām. Tāpēc, lai labāk nodrošinātos pret šādām darbaspēka izmaksu izmaiņām, līgumā kā darbaspēka izmaksu indeksēšanas indekss būtu jāmin strādnieku darba samaksas indekss no CSP.
Izvērtējot visu indeksu vēsturiskos datus, jāsecina, ka labāk izmantot katra būvniecības resursa veida specifiskos indeksus, nekā kopējo BII, tādejādi tuvinot kopējo indeksāciju katra projekta izmaksu struktūrai.
Attiecībā uz energoresursu (piemēram, degvielas) cenu izmaiņu izmantošanu būvdarbu izmaksu indeksēšanā, jāatzīmē, ka šo cenu izmaiņas tiešā veidā nevar attiecināt uz būvniecības izmaksu indeksēšanu, jo tās jau ir iekļautas būvmateriālu, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu indeksos. Energoresursu izmaksu izmaiņu indeksēšana pieļaujama gadījumos, kad specifiskos projektos šīs izmaksas tiek norādītas kā atsevišķa pozīcija tāmē.
Būvdarbu izmaksu indeksēšanā var izmantot arī citus, t.sk., biržas indeksus dažādiem būvmateriāliem, ja to izmaksas tāmē ir norādītas atsevišķās pozīcijās.
Indeksācijas formula
Būvdarbu izmaksu indeksācijai var izmantot zemāk redzamo 1.formulu.
 |
1.formula |
|
lietotie saīsinājumi: K – būvdarbu izmaksu korekcijas summa; KL – darbaspēka izmaksu korekcijas summa; KM – materiālu izmaksu korekcijas summa; KE – mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu korekcijas summa; q – virsizdevumu koeficients; KL; KM; KE – darbaspēka (KL), materiālu (KM) un mehānismu (KE) izmaksu korekcijas summa; Ln; Mn; En – tāmē noteiktās darbaspēka (Ln), materiālu (Mn), mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas (En) izmaksas; IL; IM; IE – strādnieku darba samaksas izmaksu indekss (IL), būvmateriālu izmaksu indekss (IM), mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu indekss (IE) saskaņā ar CSP datiem; 0 – bāzes periods; n – korekcijas periods. |
|
Formula ir informatīva un to ir iespējams pielāgot atbilstoši būvniecības projekta specifikācijai.
Ieteikumi būvniecības izmaksu indeksēšanai
Indeksācijas piemērošana
Līgumos jāatrunā, kādos gadījumos un kā izmaksas tiks koriģētas paaugstinātas inflācijas vai deflācijas apstākļos. Indeksācija būtu veicama, ja indeksācijas periodā piemērojamā indeksa svārstības pārsniedz 3-5% pret indeksācijas bāzes periodu, pasūtītājam izvēloties risku sadali. Pasūtītājs var noteikt arī citu slieksni indeksācijas piemērošanai.
Indeksējamās izmaksas
Pasūtītājs un izpildītājs savstarpēji vienojoties nosaka indeksēt visu vai daļu indeksācijas periodā veikto būvdarbu kopsummu. Indeksējot tikai daļu būvdarbu izmaksas, tiek pielietots koeficients, par kuru abas puses līguma ietvaros vienojas. Pasūtītājs veicot tirgus izpēti var konsultēties ar potenciālajiem izpildītājiem par iecerēto koeficientu un indeksācijas sliekšņu piemērošanu. Ņemot vērā, ka katrs projekts ir ar individuālu izmaksu struktūru, lietderīgāk būtu indeksēt atsevišķas būvdarbu izmaksu pozīcijas, kas saistītas tieši ar būvniecības procesa resursu izmantošanu (strādnieku darba samaksa, būvmateriāli un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai), jo BII ir pieejami katrā no būvniecības veidu grupām un indeksācija precīzāk atbilst konkrētā būvprojekta struktūrai. Virsizdevumiem piemērojams koeficients, par kura vērtību pasūtītājs un izpildītājs savstarpēji vienojas. Peļņas un nodokļu izmaksu izmaiņas indeksācijā nav iekļaujamas.
Indeksācijas periods
Indeksācijas bāzes periods ir ceturksnis, var indeksēt arī pusgada vai gada izmaksas (saistībā ar darbu nodošanas etapiem). Par bāzes periodu var izvēlēties finanšu piedāvājuma pēdējo iesniegšanas dienu vai līguma noslēgšanas dienu.
Pēdējā piedāvājuma iesniegšanas diena ir tuvākais atskaites punkts brīdim, kad izpildītājs iesniedz savu piedāvājumu un nosaka piedāvājuma cenu, iekļaujot tajā papildus izmaksas, kas sedz būvdarbu izmaksu pieauguma riskus. Savukārt, ja indeksācijas bāzes periods, piemēram, ir periods, kad tiks noslēgts līgums, tad izpildītājam jārēķinās, ka būtiskas būvdarbu izmaksu svārstības var notikt arī periodā no piedāvājuma iesniegšanas dienas līdz līguma noslēgšanas dienai.
Būvdarbu izmaksu indeksāciju var veikt sākot ar otro būvniecības projekta īstenošanas gadu - indeksēti tiek būvdarbi, kas izpildīti sākot no 13. mēneša pēc finanšu piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas vai līguma noslēgšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības noteikt arī īsāku vai garāku periodu, no kura uzsākt indeksāciju. Indeksācija jāsaista ar darbu nodošanas etapiem, katram etapam rēķinot vidējo izmaksu indeksu. Indeksus attiecina pret bāzes ceturkšņa indeksu, par kuru ir pieejama statistiskā informācija.
Līguma ietvaros pasūtītājs un izpildītājs savstarpēji vienojas par termiņu, kādā tiek aprēķinātas un izmaksātas korekcijas izmaksas. Termiņu noteikšanas gadījumā būtu jāņem vērā indeksācijas aprēķinā izmantoto CSP BII statistikas publicēšanas periodiskums. Deflācijas gadījumā jāatrunā naudas ieturēšanas un atmaksas kārtība.
Būvdarbu izpildes kavējums
Līguma cenas pārrēķins attiecīgajā korekcijas periodā netiek veikts gadījumos, kad izpildītājs neattaisnojošu iemeslu dēļ ir apzināti kavējis darbu izpildes termiņus vai jebkurus līgumā noteiktos darbu izpildes starptermiņus.
Ja būvdarbi kavējas izpildītāja attaisnojošu iemeslu dēļ, tad samaksa par attiecīgiem darbiem ir jākoriģē ar indeksu, kas bija piemērojams periodā, kad darbi bija jāveic saskaņā ar grafiku. Piemēram, ja saskaņā ar būvdarbu izpildes grafiku būvdarbi bija jāveic pirmajā ceturksnī, tad gadījumā, ja attiecīgie darbi tika pabeigti otrajā ceturksnī, tad uz attiecīgiem darbiem piemērojama indeksācijas kā uz pirmajā ceturksnī paveiktiem. Tas neietekmē soda sankcijas un atbildību, kas izpildītājam iestājas par darbu kavēšanu kā tādu.
Atkāpšanās no līguma un indeksācijas pārtraukšana
Būvdarbu izmaksu svārstību risku saprātīgai sadalei var noteikt zināmas robežas, pie kurām līgums tiek pārtraukts. Ja indeksācijas rezultātā līgumcenas pieaugums vai samazinājums gadā pārsniedz 15-20% no līguma sākotnējās summas, tad pusēm ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma bez soda sankcijām, pretējā gadījumā būvdarbu izmaksas turpina indeksēt atbilstoši līguma noteikumiem. Atsevišķos gadījumos, kā piemēram, ES struktūrfondu projektos, kur līguma izbeigšana var radīt ievērojamus zaudējumus, pasūtītājam ir tiesības paredzēt lielāku robežu, pie kurām līgums tiek pārtraukts, vai arī šādu robežu var vispār neparedzēt.