Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistes politika ir vērsta uz Latvijas kā investīcijām pievilcīgas vides konkurētspējas celšanu, ņemot vērā investoriem svarīgākos aspektus:

  • valstu makroekonomiskos rādītājus;
  • uzņēmējdarbības vidi – birokrātisko procedūru vienkāršību un stabilu nodokļu politiku;
  • atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka pieejamību; 
  • tirgus potenciālu;
  • nepieciešamās infrastruktūras pieejamību;
  • piedāvātos atbalsta instrumentus un stimulus.

Būtiski ir piesaistīt ārvalstu investīcijas nozarēs, kas nodrošina tautsaimniecības struktūras maiņu par labu uz ārējo pieprasījumu orientētām nozarēm, īpaši nozarēs, kas tiek definētas kā vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozares.

ĀTI ir būtisks priekšnoteikums tālākai Latvijas ekonomikas izaugsmei, jo:

  • sniedz iespēju Latvijas ražotājiem izmantot papildu finanšu kapitālu;
  • veicina dažādu ražošanas un vadības prasmju apgūšanu;
  • veicina jaunu darba vietu izveidi;
  • rada iespēju izmantot jaunas tehnoloģijas/tehnoloģiju pārnesi uz Latviju;
  • veicina Latvijas ražotāju integrāciju starptautiskajos tirdzniecības tīklos un piegāžu ķēdēs;
  • var pozitīvi ietekmēt attīstību pastarpināti saistītās jomās, piemēram, medicīnā, izglītībā, infrastruktūrā.

ĀTI piesaistē Latvijā nozīmīga loma ir Ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Ekonomikas ministrija veido ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju un plānošanu, savukārt LIAA strādā, lai piesaistītu finansējumu no ārvalstu investoriem un attīstītu dažādus projektus – jau esošus uzņēmumus, palīdzētu tapt jauniem, kā arī īstenotu valsts un pašvaldību ieceres.

2023. gadā ĀTI plūsmu intensitāte ir bijusi mērena. To galvenokārt ietekmēja Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežojumi, kā arī nestabilitāte pasaules ekonomikā. Karš Ukrainā palielināja ģeopolitisko notikumu izraisīto nenoteiktību un radīja negatīvu spiedienu uz globālajām ĀTI plūsmām.

Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju pārrobežu plūsmas 2023. gada 1. pusgadā bija straujākas nekā pirms gada. Tās sasniedza 4,3 % no IKP līmeni, kur lielākā daļa no ĀTI plūsmām bija Igaunijas ekonomikā. 2023.gada 1. pusē Baltijas valstīs kopumā piesaistītās ĀTI neto plūsmas bija gandrīz 3 mljrd. eiro. Ap 20 % no kopējā ĀTI darījumu apjoma bija Latvijas ekonomikā. Igaunijas un Lietuvas daļa ĀTI darījumu kopapjomā veidoja attiecīgi 26 % un 54 %.

2023. gada pirmajā pusgadā ĀTI darījumu apjoms bija par 7,8 % zemākā līmenī nekā pirms gada un veidoja 3,1 % no IKP. Lielā mērā to noteica mērenāks saistību pieaugums. Savukārt investīcijas uzņēmumu pašu kapitālā (galvenokārt reinvestētās peļņas veidā) bija gandrīz 3 reizes lielākā apjomā nekā gadu iepriekš. Vājās ekonomiskās aktivitātes nav būtiski ietekmējušas ĀTI ienākumus. 2023. gada 1. pusē tie bija par 16,9 % lielāki nekā pirms gada.

Uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā 2023.gada jūnija beigās sasniedza 23,8 mljrd. eiro, t.i. 59 % no IKP. Gada laikā tās pieauga par gandrīz 10 % jeb 2,1 mljrd. eiro. Uzkrāto ĀTI ģeopolitiskā struktūra ir samērā stabila. Tajā dominē ES uzņēmēju investīcijas, kas 2023. gada jūnija beigās veidoja 83 % no kopējām uzkrātajām ĀTI. Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija. Tās uzņēmēju uzkrātās investīcijas kopš 2020. gada ir augušas 2,4 reizes un 2023. gada jūnija beigās veidoja 29 % no visām uzkrātajām ĀTI. Apjomīgi ir arī Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Kipras, Nīderlandes un Dānijas uzņēmēju ieguldījumi. Ir mainījusies uzkrāto ĀTI nozaru struktūra. Pateicoties apjomīgiem ieguldījumiem profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, tās daļa 2021. gada beigās uzkrāto ĀTI kopapjomā palielinājās līdz 21 %. Nozīmīgi ieguldījumi ir veikti finanšu starpniecībā (15,2 % no visām ĀTI), tirdzniecībā (13,5 %), darījumos ar nekustamo īpašumu (14,1 %) un apstrādes rūpniecībā (12,6 %).