Investēšanas aktivitātes kopš 2020. gada ir ļoti svārstīgas. Pēdējos trijos gados (2020.-2022.gads) izdevumi kopējā pamatkapitāla veidošanā pieauga vidēji gadā par 1,8 %, kas ir daudz mērenāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2017.- 2019. gadā, kad pieaugums bija par vidēji 8,1 % gadā.

Ekonomikai stabilizējoties pēc Covid-19 pandēmijas izraisītā šoka, ieguldījumi apjomi 2021. gadā pieauga par 7,2 %. Tomēr karš Ukrainā ir palielinājis nenoteiktību un tas atspoguļojas investēšanas aktivitāšu dinamikā. 2022. gadā investīcijas pieauga tikai par 0,6 % un veidoja 21,7 % no IKP. Investīciju aktivitātes ierobežoja arī būvniecības cenu kāpums un ES finansēto programmu apgūšanas kavēšanās. Pēc trīs gadu mērena kāpuma investīciju aktivitātes 2023. gadā strauji palielinās.

Vājā kreditēšana, zems pieprasījums un lielā nenoteiktība būtiski ierobežo privātās investīcijas, kas ilgstoši saglabājas zemā līmenī. 2021. gadā privātā sektora investīciju apjoms pieauga par 10,2 %, un 2022. gadā to apjoms par gandrīz 8,2 % pārsniedza 2021. gada līmeni. Pozitīva dinamika saglabājās arī 2023. gadā – 1. pusgadā privāto investīciju apjoms bija par 10,4 % lielāks nekā gadu iepriekš.

Valsts investīcijas Latvijā ir salīdzinoši augstā līmenī. Tās veido gandrīz 1/5 daļu no kopējām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā un to dinamika lielā mērā ir saistīta ar ES struktūrfondu apgūšanas cikliskumu. Lai arī piedzīvojām Covid-19 krīzi, valsts investīcijas 2020. gadā palielinājās par 7,6 %. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā (salīdzināmās cenās) tās saruka un bija attiecīgi par 1,4 % un 24,6 % mazākā apjomā nekā pirms gada. 2023. gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, valsts investīciju apjoms palielinājās par 10,2 %.