Digitalizācija

Šodien digitālās transformācijas koridorā un mūsdienu tehnoloģiskās attīstības tempā mēs nevaram atskatīties uz vakardienu, bet ir jākoncentrējas un jāspēj paredzēt nākotnes digitālās transformācijas scenāriji, veidojot mūsdienām atbilstošu atbalsta piedāvājumu grozu uzņēmējiem.

 

Digitālā transformācija un mūsdienīga pieeja problēmu risināšanā ir viens no veiksmīgas uzņēmējdarbības un valsts pārvaldības pamatiem, kas spilgti izgaismojās COVID-19 uzliesmojuma laikā.

 

Iepriekšējais gads ir pierādījis valsts gatavību transformēties un pielāgoties moderniem digitālajiem rīkiem, kas ir ļāvis Latvijai ierindoties 2020. gada Digitālās sabiedrības un ekonomikas indeksa (DESI) Digitālo publisko pakalpojumu jomā 5. vietā Eiropā. Taču būtisks uzsvars būtu liekams arī uz uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgiem tirgus apstākļiem, modernizējot ražošanas procesus un, veicinot digitālo tehnoloģiju integrāciju, kur Latvija DESI izpratnē ierindojas vien 23. vietā Eiropā.

 

Sabiedrība, kas ir ne tikai gatava lietot digitālos risinājumus, bet arī aktīvi iesaistīties to radīšanā un pilnveidošanā spēs būtiski veicināt dažādu attālinātās tirdzniecības un e-komercijas kanālu attīstību, lai tiešā veidā veicinātu ekonomikas atkopšanos un sabiedrības digitālo prasmju līmeņa pieaugumu.

 

Ekonomikas ministrijas ieskatā konkurētspēja ir atkarīga no uzņēmēju spējas iesaistīties procesos un transformēties atbilstoši tirgus prasībām. Lai to panāktu, būtisks aspekts ir uzņēmumu vadītāju vēlmei attīstīt sava uzņēmuma un tā darbinieku prasmes.

 

Šobrīd komersantiem nacionālā līmenī ir pieejams šāds atbalsts:

  • EM “Atbalsts nodarbināto apmācībām” 18 miljoni EUR;
  • EM “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti” 6,9 miljoni EUR;
  • IZM “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” 47 miljoni EUR;
  • LIAA pieejamais inovācijas vaučera atbalsts, biznesa inkubācijas pakalpojumi, kā arī atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei.

 

Savukārt 2020. gada 2.pusgadā papildus ir plānots ieviest:

  • Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu ražošanas iekārtu digitalizācijai un nelielu apjoma grantu shēmas atbalstu jaunu IKT produktu un tehnoloģiju izstrādei;
  • Eksporta veicināšanas atbalstu dalībai ārvalstu kontaktbiržās tiešsaistē, starptautiskās digitālās nozaru platformās, tai skaitā digitālās izstādēs, komersanta profila un produktu izvietošana nozares datu bāzēs sadarbības partneru meklēšanai, digitālā mārketinga pakalpojumu aktivitātēm;
  • augsta līmeņa apmācības programmu uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, lai nodrošinātu komersantu transformāciju atbilstoši pašreizējai situācijai, kā arī labās prakses pārņemšanas aktivitātes no eksportējošiem uzņēmumiem.

 

Ekonomikas ministrija īsteno vairākas iniciatīvas, kas ir vērstas uz privātā sektora administratīvā sloga mazināšanu un investīciju piesaisti pētniecībai, attīstībai un inovācijai:

  • inovācijas politika;
  • Nulles Papīra Ekonomikas iniciatīva;
  • IT skola un digitālo prasmju apmācību programmas;
  • kā arī publisko pakalpojumu digitalizēšanas ieceres (eČeki, eRēķini, eCMR u.c.).

 

Galvenie šodienas izaicinājumi, kas balstās uz Eiropas Komisijas un nacionālām globālajām iniciatīvām tiek saistīti ar viedo tehnoloģiju ieviešanu un procesu digitalizācijas pieaugošo ietekmi uz uzņēmējdarbību un konkurētspējas palielināšanu. Digitālā Eiropa (Digital Europe) ir Eiropas Savienības līmeņa stratēģija digitālajai transformācijai.

 

Tādi atbalsta pasākumi, kā apmācības, atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā, kompetences centri un citām, ir vēsti uz inovāciju attīstību, cilvēkkapitāla, eksportspējas un citus rādītāju kāpināšanu, lai ievērojami veicinātu nozaru vispārējo konkurētspēju.

Lapas informācija atjaunota:    16-07-2020