Elektroapgādes drošums

Pietiekami elektroenerģijas pārvades starpsavienojumi ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem optimālai elektroenerģijas tirgus funkcionēšanai un energoapgādes drošumam. Latvijas elektroenerģijas tirgus, tāpat kā visas Baltijas enerģētikas tirgus, pašlaik ir savienots ar kopējo Eiropas enerģētikas tirgu ar diviem Igaunijas un Somijas energosistēmas savienojošiem jūras kabeļiem Estlink I, kura pārvades jauda – 350 MW, un Estlink II, kura pārvades jauda ir 650 MW, Lietuvas-Polijas starpsavienojumu LitPol Link 1 ar 500 MW pārvades jaudu un Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojumu NordBalt ar 700 MW pārvades jaudu.

Arī nākamajos gados viena no plānotajām prioritātēm ir elektropārvades infrastruktūras attīstība, kas veicinās ciešāku Latvijas integrāciju reģiona elektroenerģijas tirgū.

 

 

Latvijas – Igaunijas 3. starpsavienojums

Pārvades līnija Rīgas TEC-2 – Rīgas HES

Sinhronizācijas projekta 1.fāze

Pārvades līnija Valmiera (LV) – Tartu (EE)

Pārvades līnija Valmiera (LV) – Tsirguliina (EE)

Realizēšanas gads

2020

2020

2023

2024

Kopējās izmaksas

84 milj. EUR

14,58 milj. EUR

23 milj. EUR

22 milj. EUR

ES līdzfinansējums

65%

50%

75%

75%

Kopējais garums

176 km

13 km

49 km

49 km

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atšķirībā no citām ES valstīm, Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas darbojas paralēlā, sinhronā režīmā ar IPS/UPS (Integrated Power System/Unified Power System – Krievijas vienotā energosistēma/Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Tadžikistānas, Moldovas un Mongolijas integrētā energosistēma) reģionu, nevis Eiropas elektroenerģijas sistēmām. Līdz ar to šobrīd Baltijas valstu elektroenerģijas sistēma tiek pārvaldīta no trešajām valstīm, kas palielina enerģētisko atkarību no trešajām valstīm un ietekmi uz sistēmas drošuma jautājumiem, apgrūtina informācijas apmaiņu ar Eiropas pārvades sistēmas operatoriem, kā arī nav iespējams nodrošināt saskaņotu rīcību (piemēram, attiecībā uz elektropārvades līniju atslēgumiem) starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu. Tādējādi kā būtiskākā prioritāte nākamajiem gadiem ir minama  Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas integrācija darbībai sinhronā režīmā ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmām.

 

 

Lapas informācija atjaunota:    02-09-2020