No 2020. – 2023.gadam LIAA plāno piesaistīt ārējās tiešās investīcijas vismaz 432 miljonu eiro apmērā, radot vismaz 4500 darbavietas

08-09-2020

Ministru kabinets šā gada 8. septembra sēdē iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) gala novērtējumu. Kopumā secināms, ka pamatnostādnēs izvēlētie pasākumi ir bijuši atbilstoši un ietekmējuši mērķu sasniegšanu un daļa no pasākumiem turpināma arī nākamajā periodā.

 

Eksporta veicināšana

Latvijas ekonomikas izaugsme ir būtiski atkarīga no eksporta ienesīguma un pēdējo gadu tendences liecina, ka Latvijas eksports pieaug un ir nozīmīgs mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes dzinulis. Periodā no 2015. līdz 2019. gadam preču un pakalpojumu eksports pieauga ik gadu vidēji par 4%. Lai gan kopš 2018.gada preču un pakalpojumu eksporta apjomi pieauga lēnākos tempos, tomēr ilgtermiņā eksportam ir noturīgi pozitīva dinamika.

Preču eksporta vērtība kopš 2015.gada pieauga gandrīz 1,2 reizes. Lielāku ieguldījumu eksporta attīstībā šajā laika posmā deva lielākā eksporta grupa - koksne un tās izstrādājumi. Nozīmīgs ieguldījums bija arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, farmācijas produktu un transportlīdzekļu eksportam.

Savukārt pakalpojumu eksportā būtiski pieaudzis informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksporta īpatsvars, no 8,3% 2015.gadā līdz 14,8% 2019.gadā. Pēdējo gadu laikā pieaug augsto tehnoloģiju jomas produktu īpatsvars - no 2015. līdz 2019.gadam eksporta vērtība augsto tehnoloģiju jomā palielinājās gandrīz par 24% (no 1201 milj. eiro līdz 1489 milj. EUR). Saglabājoties esošām tendencēm augsto tehnoloģiju preču eksporta daļa turpinās palielināties, pārsniedzot šim rādītājam noteikto mērķi – 11% 2020.gadā.

Eksporta izaugsmi ietekmē konkurētspējas efekts, un Latvijas uzņēmēji aizvien kāpina savu konkurētspēju un apgūst jaunus tirgus. To apliecina Latvijas eksporta daļas palielināšanās pasaules tirgū. Arī nākotnē eksporta apjomu pieauguma tempu mērķa (vidēji 5% gadā) sasniegšanas iespējas galvenokārt noteiks produktivitātē balstītas konkurētspējas stiprināšana. Tam pamatā jābalstās uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, samazinot lēta darbaspēka un zemu resursu cenu faktoru nozīmi. Līdz ar to būtiski ir sekmēt augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksporta īpatsvara pieaugumu kopējā eksporta apjomā, tādejādi veicinot inovācijās balstītu sektoru attīstību un tradicionālo nozaru transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību preču un pakalpojumu veidošanā.

Prioritāri eksporta atbalsta pakalpojumi ir jāorientē uz nozarēm, kuras Latvijas tautsaimniecībā veido lielāko ieguldījumu IKP un kurām ir lielākais īpatsvars Latvijas preču un pakalpojumu kopējā eksportā, vienlaikus, jāorientējas uz lielāku eksporta veicināšanas aktivitāšu atbalstu par labu produktiem ar augstāku pievienoto vērtību.

 

Ārvalstu tiešo investīciju piesaiste

Pēc Latvijas Bankas datiem uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (turpmāk – ĀTI) Latvijas ekonomikā 2020.gada marta beigās sasniedza gandrīz 16,1 mljrd. eiro (53% no IKP), pieaugot par 30% salīdzinājumā ar 2014.gada beigām. Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija, pārsvarā investējot finanšu starpniecībā. Lieli ir arī Igaunijas, Krievijas, Nīderlandes, Kipras, Lietuvas un Vācijas uzņēmēju ieguldījumi.

ĀTI Latvijas ekonomikā pieaug, tomēr to plūsmām ir raksturīgs izteikts svārstīgums, lai arī kopumā ārvalstu investoru aktivitāte Baltijas valstīs palielinās. Tuvākajos gados sagaidāms, ka ĀTI plūsmas kā Latvijā, tā arī Baltijas reģionā kopumā saglabāsies mērenas un Latvijas ĀTI rādītājs būs nedaudz zemāks par izvirzīto mērķi.

ĀTI plūsmas lielā mērā ietekmēs ārējie faktori. Pasaulē kopumā ir vērojama investīciju pārrobežu plūsmu vājināšanās, ko izraisa pieaugošie ģeopolitiskie riski un ekonomikas attīstības nenoteiktība COVID-19 krīzes ietekmē. Pieaug arī tehnoloģiskā progresa (kā, piemēram, ražošanas procesu automatizācija, digitalizācija u.c.) izraisītu strukturālo izmaiņu sekas uz biznesu, tai skaitā arī uz ĀTI modeļiem un ĀTI pārrobežu plūsmām.

 

Galvenie izaicinājumi ĀTI piesaistē Latvijai ir saistīti ar kvalificēta darbaspēka pieejamību ar atbilstošām zināšanām un prasmēm IT sektorā, metālapstrādē un mašīnbūvē, kā arī ar skandināvu valodu zināšanām. Tādēļ vitāli svarīgs ir atbalsts nodarbināto apmācībām komersantiem.

Tāpat, lai attīstītu jaunu ražotņu, loģistikas centru, noliktavu un distribūcijas biznesu Latvijā, nepieciešams uzlabot komersantiem pieejamās infrastruktūras kvalitāti. Savukārt, lai nodrošinātu kvalitatīvu ienākošo ārvalstu investīciju apkalpošanu, arvien būtiskāku lomu iegūst finanšu sektors un ar to saistītie izaicinājumi, tai skaitā, bankas kontu atvēršanas procedūras, esošo klientu kontu aizvēršana u.c.

Runājot par vēlamo ārvalstu investoru profilu, primāri jāfokusējas uz tādu klientu piesaisti, kuriem ir stabils finanšu stāvoklis, tas ir bāzēts ES, NATO un OECD dalībvalstīs un tam nav identificēti reputācijas riski līdzšinējā darbībā. Priekšroka dodama tādiem investīciju projektiem/ ieguldījumiem, kas ir saistīti ar inovācijām, preču un pakalpojumu eksportu, ieguldījumiem infrastruktūrā, kā arī pēc noieta tirgu un pārdošanas kanālu attīstības potenciāla, ietekmes uz Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci un produkta/pakalpojumu vietas globālās piegādes ķēdēs.

Lai virzītos uz vīzijas sasniegšanu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izvirzījusi mērķi laika periodā no 2020. – 2023.gadam piesaistīt ārējās tiešās investīcijas vismaz 432 miljonu eiro apmērā (no tām vismaz 250 miljonu eiro apmērā RIS 3 jomās), kopumā radot vismaz 4500 darbavietas (no tām vismaz 600 Viedās specializācijas stratēģijas RIS 3 jomās).

 

Par pamatnostādnēm

Pamatnostādnēs tika izvirzīti eksporta un ārvalstu tiešo investīciju piesaistes veicināšanas politikas galvenie mērķi, principi un rīcības virzieni. Pamatnostādņu mērķis ir uzlabot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju atvērtos produktu tirgos, sekmējot augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru produkcijas pieaugumu Latvijas eksportā, un ĀTI piesaistē fokusējoties uz ārējo pieprasījumu orientētajām nozarēm.

 

Nākamajam posmam nav paredzēts izstrādāt jaunas pamatnostādnes, jo pašlaik notiek darbs pie Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIPP), kurās tiks apvienoti vairāki politikas plānošanas dokumenti, to skaitā Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes un Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes, kurā arī eksports ir noteikts kā virsmērķis. Visi pamatnostādņu plānā esošie pasākumi, kurus nepieciešams turpināt arī nākamajā periodā, tiks iekļauti NIPP.

Savukārt, saistībā ar Covid-19 ir izstrādāta “Stratēģija Latvijai COVID-19 krīzes radīto seku mazināšanai”, kurā eksports arī ir noteikts kā virsmērķis. Latvijā ir būtiski sniegt atbalstu ne tikai jau eksportējošiem uzņēmumiem, bet arī radīt iespējas jauniem eksportētājiem, atbalstot starptautiski konkurētspējīgas industrijas uzņēmumus un to produktu virzību eksporta tirgos. Vietējo un ārvalsts investoru efektīvai piesaistei paredzēts radīt “Zaļo koridoru” birokrātijas un administratīvo procesu mazināšanai. Vienlaikus, sadarbībā ar uzņēmējiem tiks izstrādāti pasākumi uzņēmējdarbības izmaksu samazināšanai eksportspējas noturēšanai.

 

Detalizētāk ar informatīvo ziņojumu par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) gala novērtējumu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka R.Aleksejenko prezentācija "Informatīvais ziņojums “Par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam gala novērtējumu “"

 

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

prese@em.gov.lv

 

Lapas informācija atjaunota:    15-09-2020