Daudzdzīvokļu māju renovācija - efektīvs atbalsta mehānisms ātrai Covid-19 radīto ekonomisko seku mazināšanai

29-04-2020

Ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumi var kļūt par efektīvu instrumentu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai, palīdzot uzņēmējiem un Latvijas tautsaimniecībai pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas, kā arī iedzīvotājiem palīdzēt sakārtot dzīvojamo fondu un mazināt apkures izdevumus. 

 

Tādēļ, lai sekmētu iespējami ātrāku Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanu un Latvijas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, Ekonomikas ministrija piedāvās Ministru kabinetam lemt par papildu finansējuma piešķiršanu 75 milj. EUR apmērā ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumu īstenošanai. 

 

Papildus finansējuma novirzīšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes veicināšanai ļautu realizēt Attīstības finanšu institūcijā Altum 2019. gadā iesniegto augstas gatavības projektu realizēšanu, kuriem nepietika ES struktūrfondu programmas ietvaros piešķirtais finansējums. 

 

Vienlaikus papildu finansējums ļautu pieņemt papildus projektus 2020. gadā. Tādējādi tiktu novērsts būvdarbu pārrāvums pēc ES struktūrfondu 2016. – 2020. gada plānošanas perioda beigām, kā arī netiktu apturēta būvniecības uzņēmumu darbība, vienlaikus neļaujot aizplūst uz citām ES valstīm kvalificētam darbaspēkam. 

 

Daudzdzīvokļu māju renovācija ir efektīvs atbalsta mehānisms ātrai Covid-19 seku mazināšanai, jo ļaus risināt vairākas problēmas vienlaikus: Latvijas ekonomikā un būvniecības nozarē ieplūdīs vismaz 150 milj.eiro, kas radīs jaunas darbavietas, 67% no māju renovācijā ieguldītās naudas paliek Latvijas ekonomikā. Investīcijas mājokļu siltināšanā ir arī nozīmīgs atbalsta avots Latvijas būvmateriālu ražotājiem. Papildus, samazinot siltumapgādē dabasgāzes patēriņu tiek uzlabota Latvijas tirdzniecības bilance, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

 

Māju renovācijas programma ir īpaši nozīmīga arī tādēļ, ka tā sekmēs ekonomisko aktivitāti reģionos, jo līdz šim visaktīvāk programmā projekti mājokļu atjaunošanai ir iesniegti no Latvijas reģioniem. 

 

Līdz šim pabeigtie projekti uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu – ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā, kas ir būtisks ietaupījums arī iedzīvotāju izmaksām

 

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

prese@em.gov.lv

Lapas informācija atjaunota:    29-04-2020