Patēriņa cenu līmeni 2019.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

10-01-2020

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gada decembrī, salīdzinot ar 2019.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,5%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,3%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (par 3,9%), kā arī cenu kāpumam pārtikai (par 0,5%).

 

 

2019.gada decembrī, salīdzinot ar 2018.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %.

 

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija cenu kāpumam pakalpojumiem – par 2,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,8 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ēdināšanas, ambulatorajiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem, kā arī atkritumu savākšanai saistībā ar dabas resursu nodokļa palielināšanu par atkritumu apglabāšanu.

 

Pārtikas cenas gada laikā palielinājās par 2,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem, ko ietekmēja pārtikas produktu cenu dinamika pasaulē. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam gaļai, svaigiem augļiem, maizei un graudaugiem, savukārt samazinošā – piena produktiem un kafijai.

 

Pārtikas precēm cenu izmaiņas lielā mērā nosaka pasaules cenu svārstības. Pasaules pārtikas cenas 2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018.gada decembri, palielinājās par 12,5%, ko ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot graudaugus. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām, ko noteica straujš cenu kāpums tieši pēdējos gada mēnešos. To ietekmēja ražošanas kritums un augstais pieprasījums, īpaši biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē. Vienlīdz strauji cenas pieauga piena produktiem un gaļai. Piena produktiem straujš cenu kāpums bija vērojams janvārī - maijā, ko noteica spēcīgs pasaules pieprasījums, paredzot eksporta kritumu no lielākajām ražotājvalstīm sezonāla piena ražošanas apjoma samazinājuma un sausuma dēļ, bet vasaras mēnešos cenas samazinājās, eksporta pieejamībai pieaugot un pieprasījumam samazinoties. Savukārt gaļai cenas kopš februāra pieauga katru mēnesi, ko nodrošināja pastāvīgi augošais pieprasījums Āzijā, īpaši Ķīnā.

 

Alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu cenas pieauga par 4,3%, kas kopējo cenu līmeni paaugstināja par 0,4 procentpunktiem. Straujākais cenu kāpums bija alum un cigaretēm, savukārt stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tas bija zemāks nekā plānots, ko ietekmēja akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15%, kas stājās spēkā no 1.augusta.

 

Cenu pieaugumu 2019.gadā ietekmēja arī cenu kāpums elektroenerģijai (par 10,2%), ko noteica būtisks elektroenerģijas cenu pieaugums biržā 2018.gadā, kas tika ņemts vērā, slēdzot jaunos līgumus par elektroenerģijas piegādi 2019.gada janvārī, un cenu kāpums siltumenerģijai (par 3,7%) saistībā ar tarifa paaugstināšanu no šī gada 1. augusta, kas kopā ar elektroenerģiju kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Savukārt cenu kāpumu elektroenerģijai un siltumenerģijai daļēji kompensēja cenu kritums gāzei un cietajam kurināmajam, kas gada laikā samazinājās attiecīgi par 7,2% un 3,6 %.

 

Degvielas cenu kāpumam bija neliela ietekme uz cenu palielinājumu – Latvijā degvielas cenas 2019.gada laikā pieauga vien par 0,2%. Pasaules naftas cenas 2019.gada decembrī, salīdzinot ar 2018.gada decembri, palielinājās par 17%, ko ietekmēja straujš naftas produktu cenu kritums tieši 2018.gada pēdējā mēnesī.

 

Kopš gada sākuma pasaules naftas cenas pakāpeniski palielinājās, līdz aprīļa vidū sasniedza 75 USD par barelu, ko galvenokārt noteica lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve un uzbrukumi Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, kā arī ASV sankciju pastiprināšana pret Irānu. Vasaras mēnešos pasaules naftas cenām bija vērojams straujš kritums, kad augusta pirmajā pusē tās samazinājās līdz septiņu mēnešu zemākajam līmenim – 57 USD par barelu. To ietekmēja bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, ASV - Ķīnas tirdzniecības karš un ASV naftas rezervju palielināšanās, kas bija pieprasījuma samazināšanās pazīme. Septembrī naftas cenas pieauga pēc dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, bet oktobra sākumā atkal samazinājās līdz augusta līmenim, Saūda Arābijai ātri atjaunojot naftas ieguvi. Savukārt gada pēdējos mēnešos cenas pakāpeniski pieauga no 58 līdz 68 USD par barelu saistībā ar saspīlējumu Sīrijas ziemeļos, OPEC sanāksmē panākto vienošanos par naftas ieguves apjomu turpmāku samazināšanu un ASV - Ķīnas tirdzniecības vienošanos, kā arī ziņām par naftas pieprasījuma saglabāšanos.

 

Kopumā Latvijā 2019.gadā vidējā gada inflācija bija 2,8%, kas bija nedaudz lielāka nekā 2018.gadā. 2020.gadā vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019.gadā vēroto, ko pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.

 

 

 

 

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Ieva Šnīdere

EM Analītiskā dienesta analītiķe

Lapas informācija atjaunota:    10-01-2020