Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam projektu nodod starpinstitūciju saskaņošanai

14-11-2019

Šā gada 14. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai izsludināts Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) projekts. Līdz ar to tiek uzsākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm. 2019.gada 17.decembrī NEKP 2030 plānots apstiprināt Ministru kabinetā, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas Komisijā.

 

Pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju saņemšanas 2019.gada jūnijā, sabiedrības sniegtajiem priekšlikumiem un ministriju viedokļiem, šobrīd ir aktualizēta NEKP 2030 redakcija, tai skaitā, plānotie rīcības virzieni un pasākumi. Vienlaikus, ieinteresētās puses ir aicinātas piedalīties Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā NEKP 2030 projekta saskaņošanā un līdz 2019.gada 29.novembrim EM sniegt priekšlikumus NEKP 2030 uzlabošanai. NEKP 2030 projekts ir pieejams Ministru kabineta tīmekļa vietnē un EM mājaslapā.

 

NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, kura mērķis ir ilgtermiņā veicināt klimatneitrālas un starptautiski konkurētspējīgas Latvijas valsts tautsaimniecības attīstību. Turklāt, šis mērķis ir sasniedzams ilgtspējīgā un izmaksu efektīvā veidā, mazinot enerģētisko atkarību no trešajām valstīm, novēršot enerģētiskās nabadzības riskus un sekmējot sabiedrības labklājību kopumā.

 

Lai šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešams veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa pakāpenisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu; stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

 

NEKP 2030 ietver ap 100 dažādu politikas pasākumu, paredzot rīcību 12 virzienos:

  1. Ēku energoefektivitātes uzlabošana;
  2. Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā;
  3. Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā;
  4. Ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana;
  5. Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā;
  6. Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija un infrastruktūras modernizācija;
  7. Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un SEG emisiju samazināšana
  8. Resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā;
  9. Ilgtspējīga resursu izmantošana un SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā;
  10. Fluorēto siltumnīcefekta gāzu (F-gāzu) izmantošanas samazināšana;
  11. Nodokļu sistēmas “zaļināšana” un draudzīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana;
  12. Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana.

 

Lai turpinātu NEKP 2030 apspriešanu un diskutētu par nākotnes izaicinājumiem, šā gada 21. novembrī Rīgā tiek organizēts forums “Enerģētikas un klimata plāns 2030 – ceļā uz ilgtspējīgu valsti”, kurā klātienē un arī tiešsaistē ir aicināti piedalīties enerģētikas un klimata jautājumu interesenti. Plašāka informācija par forumu pieejama šeit. Dalība pasākumā ir bez maksas, bet visi interesenti aicināti obligāti reģistrēt dalību pasākumā šeit.

 

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pārvaldību enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizstrādā šāds plāns un jāiesniedz tas Eiropas Komisijā līdz 2019. gada 31. decembrim. Plāna pirmo redakciju Ekonomikas ministrija izstrādāja un iesniedza izvērtēšanai Eiropas Komisijā jau 2018. gada decembrī. Eiropas Komisija izvērtēja Latvijas iesniegtā plānu projektu un sniedza rekomendācijas par tajos iekļautajiem pasākumiem.

 

Būtiskākās Eiropas Komisijas rekomendācijas NEKP 2030 pilnveidošanai:

1) piedāvāt plašāku pasākumu loku SEG emisiju samazinājumam dažādās nozarēs (transports, atkritumu apsaimniekošana, maza mēroga enerģētika, mājsaimniecības) un analizēt emisiju piesaistes lomu;

2) noteikt atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķi vismaz 50% apjomā (sākotnēji piedāvātā 45% vietā) un izstrādāt pasākumus, kas šo mērķi ļautu savlaicīgi un izmaksu efektīvā veidā sasniegt;

3) palielināt ambīcijas attiecībā uz nepieciešamo enerģijas patēriņa samazinājumu un skaidrāk definēt pasākumus, kā to īstenot, īpaši ēku un transporta sektorā;

4) definēt tādus pasākumus, kas enerģijas vairumtirgos un mazumtirgos vairos konkurenci, kas Latvijai īpaši aktuāli, lai veicinātu fosilo energoresursu piegādātāju un piegādes ceļu diversifikāciju;

5) uzskaitīt veiktos pasākumus un plānus fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskai izbeigšanai;

6) noteikt tādas pētniecības un inovāciju rīcībpolitikas, kas veicinātu mērķu sasniegšanu pārējās plāna jomās.

 

Detalizēti ar Eiropas Komisijas sniegtajām rekomendācijām Latvijai var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. To, kā Latvija ir ņēmusi vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas, var arī uzzināt Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

 

 

Plašāka informācija par NEKP 2030 publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

 

 

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

prese@em.gov.lv

Lapas informācija atjaunota:    14-11-2019