Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada 1. ceturksnī bija par 1,5% mazāks nekā pirms gada. Lai arī Covid-19 ietekme uz tautsaimniecību iezīmējās vien marta vidū, kopējā ekonomikas sabremzēšanās 1. ceturksnī bija gaidāma.
Šogad janvārī-martā būtiski samazinājies mājsaimniecību patēriņš – tas bija par 4,5% mazāks nekā pirms gada. To pamatā noteica Covid-19 ierobežojumu dēļ izdevumu samazināšanās transportam, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem.
Savukārt investīcijas 1. ceturksnī bija par 5,7% lielākas nekā pirms gada. Pieaugumu noteica kāpums mājokļu un ēku būvniecībā (par 11,4%), kā arī ieguldījumu palielinājums intelektuālā īpašuma produktos (par 1,2%). Turpretim ieguldījumi mašīnās un iekārtās 1. ceturksnī bija par 1,6% mazāki nekā pirms gada.
Neraugoties uz Covid-19 izplatību Latvijas eksporta tirgos un kavējumiem izejvielu piegāžu ķēdēs, preču un pakalpojumu eksports 1. ceturksnī pieauga par 3%. Kāpumu noteica preču eksporta pieaugums (par 7,3%). Savukārt pakalpojumu eksports 1. ceturksnī bija par 7,4% mazāks nekā pirms gada. To lielā mērā ietekmēja ierobežojumi starptautiskajā transportā un ceļotāju plūsmu apstāšanās.
Arī nozaru griezumā attīstības tendences ir ļoti atšķirīgas. Strauju kāpumu 1. ceturksnī piedzīvoja būvniecības nozare. To pamatā noteica labvēlīgie laikapstākļi – siltās ziemas dēļ nesezonas laikā nozares apjomi pieauga par 14,9%, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni. Izaugsme 1. ceturksnī bija vērojama arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, komercpakalpojumos, operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, it īpaši veselības aprūpē.
Neliels kritums gada pirmajos trīs mēnešos bija vērojams apstrādes rūpniecībā (par 1,2%). Tiesa, tendences apakšnozarēs ir ļoti dažādas. Piemēram, pieaugums vērojams pārtikas rūpniecībā, būvmateriālu ražošanā, metālapstrādē un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē. Savukārt apjomi samazinājušies lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokapstrādē, kā arī vieglajā rūpniecībā, mašīnu un iekārtu ražošanā. Neliels samazinājums 1. ceturksnī bija arī tirdzniecības nozarē, ko pamatā noteica vairumtirdzniecības apjomu kritums. Mazumtirdzniecība 1. ceturksnī gada griezumā pieauga par 2,6 procentiem.
Lielākais kritums šogad 1. ceturksnī bija transporta un uzglabāšanas nozarē – par 9,6%. Būtisko samazinājumu noteica gan naftas produktu un ogļu tranzīta samazināšanās no Krievijas, kā arī martā ieviestie Covid-19 ierobežojumi, kas būtiski ietekmēja gan aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus. Tāpat Covid-19 ietekmē izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs sniegtie pakalpojumi samazinājās par 6,8% (izmitināšanā – par 13,4% un ēdināšanā – par 4,3%), bet mākslas un atpūtas nozarē – par 8,4%. Vērā ņemams kritums 1. ceturksnī bija arī informācijas un komunikāciju pakalpojumos (par 6,3%), ko galvenokārt ietekmēja telekomunikāciju pakalpojumu samazinājums par 15,8 procentiem.
Latvijā Covid-19 negatīvā ietekme aprīlī - maijā izteikti redzama tūrismā, restorānu un ēdināšanas sektorā, aviotransportā, pasažieru pārvadājumos, izklaides nozarēs un pakalpojumu sektorā kopumā. Tas liecina, ka ekonomikas kritums 2. ceturksnī būs krietni lielāks. To apstiprina elektroenerģijas patēriņš, darījumi ar norēķinu kartēm, degvielas patēriņš, nozaru un uzņēmumu konjunktūras apsekojumi u.c.
Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā esošo situāciju, Ekonomikas ministrija šobrīd prognozē, ka kopumā 2020. gadā IKP var sarukt par 8%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ekonomika pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem varētu atgriezties gada beigās vai 2021. gada sākumā.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Jānis Salmiņš
EM Analītikas dienesta vadītāja vietnieks