Kūrorta statusa piešķiršana

Ministru kabineta noteikumi, kas regulē kūrorta statusa piešķiršanu, Nr.905 “Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība” tika pieņemti 2012.gada 18.decembrī.

 

Kūrortu attīstība Latvijā veicina vides sakārtotību, darbavietu attīstību, potenciālu un labvēlīgu vidi tūrisma klasteru izveidei un attīstībai, kā arī tūrisma – īpaši veselības tūrisma nozares attīstību, kas mazina sezonalitātes problēmu, paildzina tūristu uzturēšanās ilgumu un palielina viņu tēriņus valstī kopumā. Savukārt attīstīts tūrisms valstij nozīmē sakārtotu apkārtējo vidi, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu reģionos, kā arī sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanos.

 

Kūrorta statuss kalpo kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortam, t.sk. infrastruktūras, attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskā situācija un plāni konkrētā pašvaldībā. Kūrorta statuss kalpo arī kā mārketinga instruments, popularizējot kūrorta veselības tūrisma pakalpojumu klāstu gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.

 

Kūrorta statusu iespējams iegūt, atbilstot vairākiem nosacījumiem – kūrorta teritorijā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde un dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu teritorijā šīs iestādes darbību. Vides kvalitātes rādītājiem jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, turklāt teritorijā jābūt izveidotai atbilstošai tūrisma infrastruktūrai un teritorijas attīstībai jātiek mērķtiecīgi plānotai.

 

Iespēja iesniegt pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu ir katras pašvaldības neatkarīga izvēle, tāpat kā atbildība par izdevumiem, kādi tiek un turpmāk tiks ieguldīti kūrorta infrastruktūrā un ar to saistītajā tūrisma infrastruktūrā, kā arī mārketinga pasākumos kūrortu piedāvājuma popularizēšanai.

 

Pirmā kūrorta statusu ir saņēmusi Jūrmala 2013.gada 20.novembrī. Jūrmalas pieteikuma vērtēšanā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Kūrorta statuss piešķirts visai Jūrmalas pilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Vārnukroga, Priedaines un Bražciema teritorijas.

 

Saskaņā ar likumā noteikto Jūrmalaspilsētas dome ne retāk kā reizi divos gados sniegs pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.

 

Savukārt 2015.gada gada 27.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru tiek piešķirts kūrorta statuss Liepājas teritorijai no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam, ietverot tajā Jūrmalas parku, vēsturisko apbūvi, sporta kompleksu, bērnu rotaļu laukumu, Piejūras slimnīcas teritoriju un veloceliņus.

Lapas informācija atjaunota:    07-06-2016