Latvijas divpusējā ekonomiskā sadarbība

Latvijas divpusējā ekonomiskā sadarbība ar Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm tiek īstenota saskaņā ar ES iekšējā tirgus principiem, kas paredz brīvu preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustību.
 

Ekonomiskā sadarbība ar valstīm ārpus Eiropas Savienības tiek īstenota kā Eiropas Savienības, tā nacionālā līmenī. Nacionālā līmenī tā tiek īstenota divpusējo ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros. Līdz šim Latvijas valdība ir noslēgusi divpusējās ekonomiskās sadarbības līgumus ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Kazahstānu, Kirgizstānu, Krieviju, Ķīnu, Moldovu, Ukrainu, Uzbekistānu, Tadžikistānu, Turciju, Turkmenistānu, kā arī Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

 

Šie līgumi ir svarīgākie divpusējo ekonomisko sadarbību regulējošie jumta līgumi, kas aptver sadarbību tādās jomās kā rūpniecība, tūrisms, transports un loģistika, farmācija, lauksaimniecība, finanšu pakalpojumi, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, investīciju piesaiste, inovācijas u.c.

 

Līgumi paredz Starpvaldību komisijas (SVK) vai Apvienotās komitejas (AK) izveidošanu, kas nodrošina regulāru šo līgumu darbības uzraudzību. SVK/AK sēdēs tiek skatīti ekonomiskās sadarbības jautājumi, kas aktuāli abām pusēm gan valdības, gan uzņēmēju līmenī. SVK/AK sēdēs tiek aicināti piedalīties tie Latvijas uzņēmēji, kuru jaunu biznesa projektu realizācijā vai problēmu, kuras radušās ar otras valsts kādu uzņēmumu/uzņēmēju, risināšanā ir nepieciešams valdības atbalsts.

 

Papildus starpvaldību dialogam sadarbībā ar citām Latvijas institūcijām un ārvalstu partneriem tiek īstenoti pasākumi ekonomisko sakaru veicināšanai uzņēmēju līmenī, tai skaitā biznesa forumi, kontaktbiržas, uzņēmēju individuālās tikšanās, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidotās Lietišķās sadarbības padomes ar trešajām valstīm sēdes.

 

Lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, ārējās ekonomiskās politikas jautājumu ciešākai koordinācijai nacionālā līmenī ir izveidota Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome. Tāpat ik gadu tiek izstrādāts Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Ārlietu ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras darba plāns.

Lapas informācija atjaunota:    01-12-2016