Siltumapgāde

Siltumapgāde ir svarīga Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes sastāvdaļa, ņemot vērā klimatiskos apstākļus.
 

Latvijā patērētāju siltumapgāde tiek nodrošināta, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālo siltumapgādi un individuālo siltumapgādi. Latvijā siltumenerģiju ražo katlumājās un koģenerācijas stacijās, vienlaicīgi ražojot elektroenerģiju. Pēdējo 10 gadu laikā ir būtiski mainījies sadalījums starp saražoto siltumenerģiju katlumājās un koģenerācijas stacijās. 2005. gadā koģenerācijas stacijās tika saražots 47,1% no kopējās saražotās siltumenerģijas, katlumājās – 52,9%, savukārt 2015. gadā saražotās siltumenerģijas īpatsvars koģenerācijas stacijās palielinājās par 27,4% sasniedzot 74,5%.

1. att. Katlumājās un koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas sadalījums
(avots: CSP datubāze)

 

Kā liecina pēdējie Centrālās statistikas pārvades (turpmāk – CSP) dati, 2015. gadā siltumenerģiju ražoja 618 katlumājas ar uzstādīto siltumenerģijas jaudu 2524,4 MW un 183 koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 1275,1 MW. Lielākā daļa no centralizētās siltumapgādes sistēmās saražotās siltumenerģijas apjomiem tiek saražota Rīgā. 2015. gadā Rīgā tika saražotas 3598 GWh siltumenerģijas jeb 50,9% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma, Pierīgas reģionā – 991 GWh (14,0%), Latgales reģionā – 698 GWh (9,9%), Kurzemes reģionā 684 GWh (9,7%), Zemgales reģionā – 612 GWh (8,6%), Vidzemes reģionā – 489 GWh (6,9%).


2. att. Katlumāju uzstādītās siltumenerģijas jaudas sadalījums pa reģioniem 2015. gadā
(avots: CSP datubāze)

 

Kurināmā koksne un dabasgāze ir kurināmie, kuri pārsvarā tiek izmantoti katlumājās siltumenerģijas ražošanā. Ir būtiski, ka vietējā un atjaunojamā energoresursa (kurināmā koksnes) īpatsvars ar katru gadu palielinās, samazinot dabasgāzes īpatsvaru. Piemēram, 2012. gadā, izmantojot kurināmo koksni, katlumājās tika saražoti 37,8% siltumenerģijas, bet izmantojot dabasgāzi – 58,6%. 2015. gadā kurināmā sadalījums ir būtiski mainījies – dabasgāzes īpatsvars samazinājies par 20,6%, savukārt kurināmās koksnes īpatsvars palielinājies par 23,0%.

 

Latvijā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās kā galveno kurināmo izmanto dabasgāzi. 2015. gadā 78% elektroenerģijas un 68% siltumenerģijas saražoja koģenerācijas stacijās, izmantojot dabasgāzi.

 

Centralizētās siltumapgādes patērētāju struktūra pēdējo gadu laikā nav mainījusies, un tajā centrālā apkure sastāda 65–70%, karstā ūdens apgāde – 30–35%. Galvenais siltumenerģijas patērētājs ir mājsaimniecības. 2015. gadā galapatēriņā tika patērētas 5862 GWh siltumenerģijas. Kopējā centralizētās siltumenerģijas galapatēriņā mājsaimniecībām realizētas 3917 GWh, komerciālajam un sabiedriskajam sektoram – 1453 GWh, rūpniecībai un būvniecībai – 403 GWh un lauksaimniecībai – 89 GWh.

 

3. att. Siltumenerģijas galapatēriņa sadalījums 2015. gadā
(avots: CSP datubāze)

Siltumapgādei ir jābūt efektīvai, pieejamai un videi draudzīgai, turklāt šī ir viena no enerģētikas jomām, ko regulē valsts. Siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā organizē pašvaldības, kā arī veicina energoefektivitāti un konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

 

Eiropas Savienības līmenī siltumapgādei netiek piemērots vienots regulējums, tomēr ir noteiktas energoefektivitātes prasības, kas jāievēro visām dalībvalstīm apkārtējās vides saudzēšanai.
 

Latvijā enerģētiku, tajā skaitā siltumapgādi, kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu, reglamentē Enerģētikas likums.

 

Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumi Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersants piegādā un siltumenerģijas lietotājs lieto siltumenerģiju, un kārtību, kādā piegādātājs ir tiesīgs pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam, kurš nav samaksājis par saņemto siltumenerģiju vai nav izpildījis citas saistības pret piegādātāju.

 

Energoefektivitātes prasības  licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 243 “Noteikumi par energoefektivitātes prasībām licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību”.

 

Enerģētikas statistika

 

Par enerģētikas statistiku atbildīgā iestāde ir Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP). CSP tīmekļvietnē ir publicēti enerģētikas statistikas rādītāji:

 

Zemāk norādītajās saitēs ir pieejama informācija par:

Jautājumu gadījumā par enerģētikas statistiku lūdzam sazināties ar CSP Vides un enerģētikas nodaļu: 67366957, 67366769.

Lapas informācija atjaunota:    15-03-2017